Ādams Arnolds Saimnieks
Ādams Arnolds Saimnieks
- Geburt:
- 06.03.1897
- Tot:
- 00.00.1945
- Kategorien:
- Bärentöterorden / Kriegsorden, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Teilnehmer des Ersten Weltkriegs
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Dzimis Vidsmuižas pagasta rentnieka ģimenē. Izglītojies pilsētas skolā. Bijis zemkopis, arī jūrnieks.
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. gada februārī, dienējis 439. Iļeckas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās Polijā un Rīgas frontē, arī Ziemassvētku kaujās. 1919. gada pavasarī mobilizēts Sarkanajā armijā, no tās pārbēdzis pie igauņiem.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 7. maijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā.
1920. gada naktī uz 9. jūniju Latgalē izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē kopā ar kareivi Eversonu iznīcināja lielinieku telefona līniju, pēc tam piedalījās kaujā, kuras laikā tika iegūta artilērijas baterija.
Atvaļināts 1922. gada 24. aprīlī. Bijis strādnieks Vijciema pagastā.
1923. gada janvārī atgriezies virsdienestā, nodienējis apmēram 7 mēnešus. Pēc tam bijis dzelzceļa strādnieks, vēlāk laukstrādnieks Lutriņu pagastā un Rucavas pagasta Krūmkalnos.
1945. gada pavasarī arestēts, notiesāts uz 25 gadiem. Atradies ieslodzījumā Karēļu-Somu PSR, Medvežjegorskā. Miris 1945. g. beigās (datums nav zināms).
Avots : lkok.com
Keine Orte
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.