Ernests Raņķis

Dzimis Rīgā, pārcēlies uz laukiem, bijis zemkopis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 6. jūnijā Limbažos.

1919. gada novembrī Jelgavā ievainots. Piedalījies visās 5. Cēsu kājnieku pulka kaujās.

1920. gada naktī uz 13. jūniju Latgalē izlūkgājienā Miehovas un Jakušovas sādžu rajonā ar savu ložmetēju apklusināja pretinieku, ieguva ložmetēju kaujas gatavībā un sekmēja 2 lielgabalu saņemšanu. 

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām, palicis savā pulkā, bijis instruktors. 

Atvaļināts 1926. gada 23. decembrī.

Piešķirta jaunsaimniecība Tūjas pagasta Lāčplēšos, dzīvojis arī Rīgā. 

Pēc 2. Pasaules kara strādājis vietējā kolhozā Tūjā. Miris Tūjā.  Apbedīts Liepupes kapos.