Feliks Johansons

Vakar, 15.jūlijā, plkst. 12 Rīgas prefektūras 10.iecirknim ziņots, ka AB. dambī pie Šmita ogļu laukuma Daugavā peldoties kāds vīrietis, kurš nolicis krastā drēbes un revolveru. Dežurējošais uzraugs nosūtījis uz turieni jaunākos kārtībniekus Jāni Bērziņu un Matīsu Cāzeri. Jaun. kārtībn. Bērziņš piegājis klāt svešajam un prasījis tam ieroču atļauju. Svešais izrāvis revolveru un izšāvis uz Bērziņu, to uz vietas nošaudams.

Otrs kārtībnieks sācis šaut uz ļaundari, bet netrāpījis. Pēc tam ļaundaris izšāvis uz kārtībnieku un to vārīgi ievainojis. Par apšaudīšanos ziņots iecirknim, no kurienes izsūtīti papildu spēki. Ļaundaris visu laiku atšaudījies un paspējis vēl smagi ievainot jaunāko kārt. Jāni Bunneri, vec. kārt. Fēliksu Johansonu un vieglāk jaunāko kārt. M. Cāzeri. Kad kārtībniekam izdevies ļaundari sašaut rokā, tas sācis bēguļot pa ogļu kaudzēm. Tur tad viņš nošauts. Viņu nošāva privātpersona Alfrēds Eizenbergs no Cēsīm, kurš nejauši atradies notikuma tuvumā.

Sašautie policijas kārtībnieki nogādāti 2. pilsētas slimnīcā, kur smagi ievainotais Jānis Bunners miris. Nošautais ļaundaris izrādījies par Arvīdu Teicu no Zalves ielas 100-a, kurš pēc piederīgo paskaidrojumiem esot slimojis ar vājprātību. Pie Teica atrasti 4 revolveri, divi bijuši tā paša, vienu ļaundaris atņēmis nošautam Bērziņam, otru smagi ievainotam Johansonam.
No citas puses mums ziņo, ka Teics jau vakarrīt solījies atriebties policijai, pēc kam izgājis no mājām. Ziņots policijai, kura vājprātīgo meklējusi, lai tas nepaspētu nodarīt kādas pārgalvības. Kad polic. kārtībnieks Teicam prasījis pēc ieroču atļaujas, tas izsaucies: «še tev atļauja» un tūliņ izšāvis. Pēc ilgākas apšaudīšanās ļaundari nošāvusi kāda privātpersona.
Nošautais jaun. polic. kārtībn. Jānis Bērziņš dzimis 1901. g. 14. maijā. Rīgas pilsētas polic. dienestā ieskaitīts 1924. gada maijā un beidzis policijas skolu. 1928.gadā no dienesta izstājies, bet 1929. gadā atkal par jaunu iestājies amatā. Atstāj sērās dzīves biedreni.

Jaun pol. kārt. Jānis Bunners, kurš no smagiem ievainojumiem miris, dzimis 1871. gadā Bauskas pagastā. Atstāj sievu un meitiņu. Policijas skolu beidzis 1924. gadā.

Kas ir nošautais ļaundaris?

Kā mums ziņo, 32 g. v. Teicis, dzīvojis Zalves ielā Nr. 100, kur viņa vecākiem pieder neliela koka māja un sen pazīstams kā nenosvērts cilvēks. Tas arī vairāk reizes atradies ārstēšanā kā psihhiski slims pilsētas vājprātīgo iestādē, Sarkankalnā. Arī pirms trim gadiem garais Osis, kā viņu iesaukuši Šampētera «pašpuikas», sarīkojis lielu traci savu vecāku dzīvoklī.  Apbruņojies ar zobenu un garu dūci, viņš draudēja visus nodurt, kas viņam tuvosies, kliedzis un bļāvis un izdemolējis visu dzīvokļa iekārtu. Arī toreiz viņu nogādāja uz Sarkalkalna slimnīcu. Pēc tam, kad viņa veselības stāvoklis uzlabojās, Teicu izlaida no slimnīcas un viņš atkal piemetās pie saviem vecākiem. Viņš pēdējā laikā strādājis kā amatnieks «Metalstamp» fabrikā, Slokas ielā Nr. 55. Vakar viņš darbā fabrikā neieradies, bet no rīta piedraudējis administrācijai pa tālruni, ka viņš ar tiem izrēķināšoties.

Teics bijis liela auguma, labs šāvējs un peldētājs. Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi dienējis Krievijas armijā, it kā bijis arī bēgļu gaitās Sibīrijā kopā ar vecākiem, kur iestājies Sibīrijā formētā latviešu vienībā - Imantas pulkā. Piedalījies karadarbībā, ievainots, kontuzēts un 1920.gadā ar imantiešiem atgriezies Latvijā. Kaimiņi runājuši, ka viņš bijis cilvēks ar divām dabām - brīžiem labs, labi strādājies, rupējies par vecākiem, bet citreiz pārvērties kašķīgā kauslī.

Avots: Latvijas kareivis, 16.07.1932

           Latvijas skandāli, 2017, nr.1

***

***

***