Jānis Ruģēns

Kad atnāks latviešiem tie laiki,

Ko citas tautas tagad redz?

Kad aizies tumsība kā tvaiki,

Kas ļaužu acis cieti sedz?

Kad pūtīs vējš, kas spirdzina

Un tautas kroni mirdzina?

***

Jānis Ruģēns bija latviešu dzejnieks, tulkotājs, publicists

31.08.1817 Dzimis  Ruģēnu māju saimnieka, hernhūtiešu rakstītāja un Valmieras draudzes ķestera Pētera Ruģēna ģimenē Valmieras mācītājmuižas Ruģēnos.  

1832. -1835.g. mācījies Valmieras draudzes skolā un vēlāk apriņķa skolā

1843. gadā  beidzis J.Cimzes Vidzemes skoltāju semināru

Sliktās veselības dēļ nestrādāja par patstāvīgu skolotāju. Ar pārtraukumiem strādājis Valmieras draudzes skolā, Valmiermuižas pagastskolā, arī Valmieras apriņķa tiesā kā tulks un rakstvedis.

Pirmā publikācija - dzejolis"Vecs gads", laikrakstā "Tas Latviešu Draugs"

28.12.1839. publicējis vēsturiski publicistisku apceri prozā "Ar acīm redzēts ceļš uz Vidzemes debesīm" (1843) bija izplatīta Vidzemē norakstos.

1839.g.-1868.g. periodikā publicē vairākus populārzinātniskus rakstus un dzejoļus. Izdevis "Dažādu dziesmiņu krājums" (1-2,1862-63; trešais krāj. palicis rokrakstā).

Ruģēns tulkojis vai pārstrādājis Gētes, Šillera, Ūlanda, fon Kleista u.c. vācu dzejnieku darbus, to vidū arī populāro dziesmu "Ziemassvētkos" un "Turaidas jumprava Roze Maija".

1859.g. pēc J.V. Millera grāmatas "Hiobs", sacerējis dramatisku poēmu "Ījaba stāsti, dziesmu vīzē sarakstīti".

1863.g. sarakstījis, atdzejojis un atsevišķos krājumos publicējis garīgas dziesmas(1863). 

Ņemot par pamatu Bībeles leģendu, Ruģēns radījis plašu un vērienīgu darbu par ciešanu jēgu un pasaules iekārtas netaisnību. Poēma sasaucas ar jaunlatviešu un zemnieku kustības uzplūdiem 60.gadu pirmajā pusē un pēc konsistorijas aizlieguma 1863. gadā to publicēt, tas kļuva par vienu no visplašāk izplatītajiem rokraksta lit.darbiem.

Savā laikā nepublicēts palicis pret jaunlatviešu apkarotājiem vērstais plašais satīriskais dzejojums "Die Synode von Volmar im Jahre 1863", 1863 iespiešanai sagatavotā Ruģēna sastādītā lasāmā grāmata u.c. darbi.

Ar saviem rakstiem, īpaši laicīgajām kuplejām Ruģēns kļuva par atzītu tautas dziesminieku.

Viņa raksti, kā arī atsevišķi dzejoļi, īpaši 

• "Latviešu draugu dziesmas"-
• "Kad atnāks latviešiem tie laiki",
• "Vēl tagad mūsu tautā",
• "Tāpēc esi latvietis dzimis"

sekmēja un pauda tautas nac.pašapziņu.

Ruģēna rokrakstu fonds glabājas Nacionālajā bibliotēkā.

Miris Valmieras pag. Šķesteros, apbedīts Valmieras kapos) 

1939.g.  izdota plaša darbu izlase"Kad atnāks latviešiem tie laiki?".

***

Teodors Zeiferts:

«No klaušu laikiem to uzskatīja par zemāku ļaužu pienākumu, ka tiem bija, zemīgi cepuri noņemot, jāsveicina karietēs garām braucēji kungi. Valmieras apgabalā Ruģēns bijis pirmais, kas to nav darījis. Par to kungi sākuši uz viņu dusmoties. Tad nu kādreiz Ruģēns, citiem redzot, arī nostājies ceļmalā un, karietei garām braucot, cepuri noņēmis, dziļi paklanījies, dikti sveicinādams: «Labrīt, kučar!».»