Vilis Zālītis
- Geburt:
- 27.04.1908
- Tot:
- Kategorien:
- Offizier, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
* 1908. IX 27. Gaujienas pag.
Beidzis Alūksnes ģimnāziju,
1927. IX 29. Kara skolas kājnieku nodaļas kadets,
1928. VIII 28. armijas kaprālis,
1929. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1929. IX 01.,
1929. IX 01. Siguldas kājnieku pulka Rotas (II) jaunākais virsnieks,
1930. V 01. Instruktoru rotas jaunākais virsnieks,
1930. XI 29. vada komandieris,
1931. III 01. Rotas (IV) vada komandieris,
1932. V 23. Rotas (II) vada komandieris,
1932. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1932. IX 01.,
1936. II 29. beidzis Auto tanku virsnieku kursus,
1936. V 01. Auto tanku pulka transportu rotas vada komandieris,
1936. V 07. beidzis Ieroču virsnieku kursus,
1937. III 22. pulka fiziskās audzināšanas instruktors,
1937. III 22. beidzis Slēpošanas kursus,
1937. X 17. Bruņoto auto rotas vada komandieris,
1937. III 13. beidzis Virsnieku militāri fiziskās audzināšanas kursus,
1939. X 28. rotas komandiera palīgs,
1939. XI 28. Tanku (II) rotas komandiera palīgs,
1940. III 01. pulks pārdēvēts par brigādi,
1940. III 01. Izlūku (IV) tanku rotas komandieris,
1940. III 12. – VIII 28. piekomandēts Augstākai kara skolas Vispārīgai nodaļai,
1940. III 28. paaugstināts kapteinis leitnants pakāpē izd. 1936. IX 01.,
1940/1941. Strēlnieku XXIV teritoriālā korpusā,
1940. IX 09. pārskaitīts uz Strēlnieku 183. divīzijas Izlūku bataljonu,
Bruņotās rotas komandieris,
1941. VI 14. deportēts.
***
Zālītis Vilis 1908, Valkas apr. Gaujienas pag. Aumeisteri. Arestēts 24.05.41. Latvijas armijas štāba izlūkošanas nodaļas rezidents, nodarbojās ar spiegošanu pret PSRS, veica pretpadomju aģitāciju. 25906
Ursache: biographien.lv
Keine Orte

14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski tūlīt pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.