Edvīns Arvīds Ozols

  * 1913. XII 01. Rīgā + 2008. IX 03. Rīgā.

                1933. VI 16. Beidzis Rīgas II valsts ģimnāziju,

                1933. VIII 30. Smagās artilērijas pulka Baterijas (I) karavīrs,

                1934. III 28. beidzis artilērijas Instruktoru kursus,

                1934. V 01. dižkaravīrs,

                1934. X 05. beidzis Artilērijas virsnieku vietnieku kursus, kaprālis,

                1934. XII 01. atvaļināts,

                1934. XII 01. Zemgales artilērijas pulka virsdienesta Zenītartilērijas 

                                baterijas karavīrs,

                1935. I 16. virsnieku vietnieks,

                1936. II 01. Smagās artilērijas pulka Baterijas (IX) virsdienesta 

                                zenītaparatu kaprālis,

                1936. X 01. Kara skolas kadets,

                1938. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1938. IX 01.,

                1938. IX 01. Vidzemes artilērijas pulka Cēsu (II) baterijas jaunākais virsnieks,

                1938. IX 07. vada komandieris,

                1939. XI 04. Diviziona (III) štāba Sakaru vada komandieris,

                1940. beidzis Sakaru virsnieku kursus,

                1940. X 25. Haubiču 640. artilērijas pulka vada komandieris,

                1941. VI 14. deportēts uz Sibīriju, lietas Nr. P.-2439*, izs. adr. Rīgas apr., Rīga, Augļu iela 14-15 (24. teritoriālais strēlnieku korpuss, nokļuvis Krasnojarskas nov. Noriļlagā, atbrīvots 28.06.1949. no Novosibirskas apg. Siblaga, pēc tam nometinājumā, atbrīv. 30.04.1956. Avots:  Aizvestie : 1941. gada 14. jūnijs.-551.lpp. 

Iespējams, bijis čekas ziņotājs, lai izdzīvotu GULAGā, Sibīrījā. Avots: Latvijas Okupācijas muzeja videoliecība Nr. 2796.

                1992. VIII 21. piešķirta Aizsardzības spēku atvaļināts leitnants pakāpē, 

                                vēlāk virsleitnants,

                2008. IX 11. apbedīts Baltās baznīcas draudzes kapos Vecmīlgrāvī.

                Avots:       LVVA 1471-1-83-165, 5601-1-4666.;

                                „Diena” # 207/2008.;

                                V. Eihenbauma arhīvs # 3831