Reinholds Vulfsons

Reinholds Kristiāns Vulfsons (vācu: Wulfsohn; krievu: Вулфсонъ Рейнхолдъ Христiанъ) dzimis 03.02.1896 (pēc v. s.) plkst. ½ 3 no rīta atslēdznieka Jāņa Ādolfa Vulfsona un viņa sievas Annas Augustes (dzim. Meirenova) ģimenē kā pirmais no trijiem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga.

Kristīts 14.02.1896 (pēc v. s.) Rīgas Sv. Jāņa ev. lut. baznīcā. Kūmas: Kristiāns Resnais, namdaris; Roberts Šulcs, kalējs; Luīze Meirenova, jaunava. [1]  

Brālis – Kārlis Teodors; māsa – Ludovika Eleonora.

Ticība: luterticīgs.

Tautība: latvietis. [5]

Pilsonība – Latvijas. Pilsoņa iekšzemes pase saņemta 11.09.1928. [9]

Mācījies Bišumuižas elementārskolā. Laikā no 1908. g. 1. kvartāla līdz 1910. g. 1. kvartālam par mācībām ceturksnī maksāta skolas nauda no 2 līdz 2,50 rubļiem. [3, 4]

Pakļauts karaklausībai:

1. karadienests Krievijas impērijas armijā: iesaukts 15.08.1915 Maskavā un 12.10.1915 ieskaitīts [5] 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona [5, 20] izlūku komandā. [5] Dienesta pakāpe – ierindnieks; [31] strēlnieks. [29, 30] Piedalījies cīņās par Kurzemes brīvību. Kā latviešu strēlnieku izlūku komandas kareivis drosmīgi cīnījies un veicis bīstamus izlūkgājienus Ķekavas frontē. [19] 1916. g. [20] pie Ķekavas un citur piedalījies smagās kaujās pret vāciešiem, [19, 20] izpelnoties atzinību un uzslavu. [19] 27.03.1916 (pēc v. s.) slimības dēļ ievietots 328. pārvietojamā lauku hospitālī. [31] 19.07.1916 [5] / 20.07.1916 [29, 30] (pēc v. st.) pazudis bez vēsts kaujā pie Ķekavas [5, 29, 30] Katrīnmuižas; [29, 30] faktiski – kritis vācu gūstā, [5] kurā atradies līdz 07.11.1917. [13]
2. karadienests Latvijas armijā:

• iesaukts 08.05.1919. Dienējis 5. Cēsu kājnieku pulkā, [5] Partizānu pulkā, [5, 19, 20] Atsevišķajā eskadronā, 3. robežsargu rajonā [5, 20] un Latvijas strēlnieku pulkā līdz 11.03.1921. 08.05.1919-11.08.1920 [5] piedalījies Latvijas  Neatkarības kara kaujās gan pret bermontiešiem, gan arī pret lieliniekiem Latgales frontē; [5, 19, 20]
• 19.09.1921 iestājies virsdienestā 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā amatnieks atslēdznieks. Tajā pašā dienā apstiprināts vecākā atslēdznieka amatā. Ieskaitīts saimniecības rotas [5] ieroču darbnīcā, kas nodrošināja, lai bojātie ieroču tiktu salaboti un lai šaujamlauka mērķu ierīces vienmēr būtu darba kārtībā. [26] 7.01.1922 devis karavīra svinīgo solījumu. 1932. g. izturējis pārbaudījumu kaprāļa-arodpratēja dienesta pakāpes iegūšanai. 15.12.1932 paaugstināts kaprāļa-arodpratēja dienesta pakāpē. 17.11.1933 paaugstināts par kaprāli. [5] Ieņēmis štata ieroču atslēdznieka amatu un saņēmis atalgojumu pēc ierindas karaspēka daļu algas kategorijas: [13]
• # 01.10.1930 – pēc 18. kategorijas 4. pakāpes; [5]
• # 10.08.1934-31.03.1939 – pēc 18. kategorijas 4. pakāpes; [13]
• # 01.10.1935 pārskaitīts 18. kategorijas 5. pakāpē, izmaksas pēc šīs pakāpes atliekot; [5]
• # 01.04.1939 [5]-10.08.1939 [13] – pēc 18. kategorijas 5. pakāpes. [5, 13]

01.01.1928-01.01.1935 veicis obligātās iemaksas 3. Jelgavas kājnieku pulka virsdienesta karavīru krājaizdevumu kapitālam. Ikmēneša iemaksas, sākotnēji Ls 2-3 apmērā, pieauga līdz Ls 5. Kopā ar procentu maksājumiem gala summa perioda beigās sasniegusi Ls 406,12. Iemaksu reģistrācijas grāmatā nav atzīmes, ka nauda būtu izmaksāta. [7] Pulka virsdienesta karavīri veikuši arī labprātīgas iemaksas, bet to netika darījis. [8]

Ieguvis militāru izglītību: 27.03.1935 kā eksternis izturējis pārbaudījumus instruktoru rotas kursa apmērā.

10.08.1939 atvaļināts no karadienesta. Raksturojumā teikts, ka uzvedies labi, dienestu pildījis apmierinoši. [5] Dienesta biedri raksturojuši kā bezbēdīgu cilvēku. [26] Atvadoties virsdienesta karavīri pasnieguši balvu. Par atvaļināšanu ziņojusi tā laika prese. [19, 20] Pēc atvaļināšanās no virsdienesta kopis ģimenes saimniecību. [19 ]

1939. g. augusta beigās Tautas labklājības ministrijai pieprasījis pensiju, nesasniedzis 55 gadu vecumu, lai gan saskaņā ar ārstu komisijas lēmumu darba spējas nebija zaudējis. Kā bijušajam valsts iestādes darbiniekam, kurš Latvijā:

• kalpojis valsts dienestā ar pārtraukumiem 08.05.1919-10.08.1939, kopumā ar kara laika divkāršojumu – 20 gadus, 11 mēnešus un 28 dienas;
• bijušās Krievijas armijas latviešu strēlnieku vienībā nokalpojis 12.10.1915-19.07.1916, dubultojot – vienu gadu, sešus mēnešus un 14 dienas;
• bijušās Krievijas armijas dienestā kalpojis 15.08.1915-11.10.1915 un 20.07.1916-07.11.1917, kopumā vienu gadu, piecus mēnešus un 13 dienas,

pavisam pensijas izdienā ieskaitīti 24 gadi. [A] Par šiem nokalpotajiem gadiem pensija tikusi aprēķināta 58% apmērā no Ls 136,86 algas, kas bijusi augstākā amata caurmēra mēneša alga piecu gadu laikā. Pamatojoties uz aprēķiniem, Tautas labklājības ministrija 30.09.1939 nolēmusi piešķirt pensiju Ls 79,38 mēnesī, sākot no 11.08.1939, t.i., dienas, kad pārtraukta algas izmaksa. [12]

30.12.1941 Tautas labklājības Galvenajai direkcijai iesniedzis lūgumu par mēneša pabalstu piešķiršanu, jo kopš 01.11.1940 pārtraukta pensijas izmaksa. [13] Padomju vara bija anulējusi pensiju izmaksas Latvijas valsts bijušajiem ierēdņiem un darbiniekiem, kuri strādājuši valsts iestādēs. [25] 03.01.1942 saskaņā ar reihskomisāra 26.10.1941 rīkojumu uzsākts izmaksāt pabalstu 15,- RM mēnesī, skaitot no 01.09.1941. [13]

Laulājies ar Annu Otīliju Albertīni Treiverti ?. Uzsaukti 1921. g. Jelgavas Sv. Nikolaja ev. lut. baznīcā. [16]

Pieprasījis zemi Jelgavas apriņķa Ozolmuižā kā II kategorijas pretendents. Ozolnieku pagasta valde 20.12.1927 rīkojusi izlozi, kurā izvilcis tukšu lozi, tāpēc zeme nav tikusi piešķirta. [10]

No valsts fonda pēc I kategorijas piešķirts 2 ha liels zemes gabals jaunsaimniecības vajadzībām Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes muižā. 21.01.1931 plenārsēdē Centrālā zemes ierīcības komisija piekritusi piešķirtā zemes gabala atsavināšanai un saskaņā ar 08.01.1931 komisijas atzinumu zemi no Reinholda Vulfsona par Ls 1200 savā īpašumā ieguvis Jānis Stūrmanis. [21, 22]

18.06.1932 kopā ar dzīvesbiedri iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 26, [B] līdz ar visām ēkām, piederumiem, tiesībām un pienākumiem, tādā stāvoklī un kārtībā, kādā minētais īpašums tobrīd atradies, par labprātīgi norunātu pirkšanas summu – Ls 2800. Īpašums piederējis vectēvam Miķelim Meirenovam, bet iegādāts no viņa mantiniekiem – atraitnes un bērniem, tostarp – mātes.

09.12.1932 Rīgas pilsētas valdes Nekustamu īpašumu nodaļa izsniegusi kvīti, kas apliecinājusi, ka tā 07.12.1932 saņēmusi norakstu no Rīgas notāra Jāņa Kreicberga kantorī 18.06.1932 apstiprinātā pirkšanas – pārdošanas līguma, kas noslēgts starp pārdevējiem Dārtu Vosips u. c. un pircējiem Albertīni un Reinholdu Vulfsoniem.

05.01.1933 Rīgas pilsētas valdes Nekustamu īpašumu nodaļā notikusi vienošanās starp Rīgas pilsētu un nekustamās mantas ieguvējiem Albertīni un Reinholdu Vulfsoniem, kuriem bijis:

1. jāmaksā katru gadu Rīgas pilsētai dzimts rente (obroks) par gruntsgabala 11248,2 m2 – Ls 22,50 (0,2 santīmi par kvadrātmetru);
2. jāapņemas pēc Rīgas pilsētas pieprasījuma nodot bez maksas zemes joslas saskaņā ar Ziepniekkalna ielu tīklu projektu Nr. 634: Numurmuižas ielas paplašināšanai trijstūri 38 m garumā un 8 m dziļumā; jaunprojektējamai ielai gar gruntsgabala austrumu robežu trijstūri 55 m garumā un 7 m dziļumā; jaunprojektējamai ielai gar gruntsgabala dienvidu robežu zemes joslu 1-4,5 m platumā, noslēdzot par to līgumu ar Rīgas pilsētu pēc pirmā pieprasījuma no pilsētas puses;
3. jāpiekrīt ielas līmeņa maiņai ielas izbūves vajadzībām, neceļot pret Rīgas pilsētu nekādas prasības;
4. jāienes augstāk norādītajos punktos minētie noteikumi zemesgrāmatā ar atsevišķu piezīmi, pilnvarojot lūguma iesniegšanai Rīgas notāru Jāni Kreicbergu vai viņa pilnvarotu personu;
5. jāsamaksā par šo ierakstu visi nodokļi.

27.02.1933 Rīgas – Valmieras zemesgrāmatu nodaļa saņēmusi notāra J. Kreicberga 25.02.1933 sagatavoto lūgumu par iegādātā nekustamā īpašuma apstiprināšanu zemesgrāmatā. 28.02.1933 Rīgas – Valmieras zemesgrāmatas nodaļas nolēmums: iesniegto dokumentu pievienot ar Nr. 551 zemesgrāmatai un ienest Rīgas pilsētas ceturtā hipotēku iecirkņa zemesgrāmatu reģistra 476. nodaļā, II daļā, 1. rubrikā pantu: uz pirkšanas līguma pamata (zemesgrāmatas Nr. 551) (žurnāla Nr. 1338) ir apstiprināts laulātajiem Albertīnei Jāņa m. Vulfsons, dzim. Treiverts, un Reinholdam Jāņa d. Vulfsonam, neaizskarot virsīpašnieka [Rīgas pilsētas] tiesības [neskaidrs teksts] 2800 latu; nodaļas III daļā 1. rubrikā ierakstīt: dzimts rentniekiem jāmaksā pilsētas kasē Ls 22,50 dzimts rentes naudas gadā. Nekustamā īpašuma dalīšana vai pievienošana citiem zemesgabaliem atļaujama tikai ar pilsētas ziņu. [9]

06.06.1935 lūdzis Rīgas pilsētas būvju nodaļas būvinspekcijai atļaut īpašumā veikt remontdarbus:

• apšūt vienstāva koka dzīvojamai ēkai pretskatus pie ielas ar gropētiem, ēvelētiem dēļiem;
• apmest vienstāva koka stalli.

Iesniegumu parakstījusi dzīvesbiedre. 07.06.1935, pārbaudot apstākļus uz vietas, situācijas skicē, ievērojot ielu regulācijas prasības, parādīti veicamie remontdarbi. Iebildumu pret paredzētajiem remontdarbiem nav bijis. 13.06.1935 pilsētas virsinženieris konstatējis, ka īpašums bijis bez kanalizācijas un ka būvprojektā nav bijušas noteiktas prasības attiecībā uz ielas līmeni. 04.07.1935 saņemta būvinspektora atļauja izdot remonta tāmi. 

Iepriekš dzīvojamās ēkas uzlabošanas darbi veikti 20. gs. sākumā, kad 09.08.1905 (pēc v. s.) Rīgas pilsētas valdes Būvniecības komisija atļāvusi pie koka dzīvojamās ēkas celt vienstāva koka piebūvi. Būvniecības projekta apstiprināšana paredzējusi, ka līdz celtniecības darbu uzsākšanai bijis jānojauc vecās celtnes. Par jumta seguma materiālu izmantota pape. Atbildīgais būvdarbu vadītājs – arhitekts B. Bīlenšteins, celtnieks – M. Meijers. Atbilstoši projektam un celtniecības noteikumiem būvdarbi pabeigti 27.09.1906. [11]

1939. g. Rīgas pilsētas Nekustamu īpašumu valde par virsīpašuma tiesībām, kuras galvaspilsētai piederējušas uz gruntsgabalu IV hipotēku iecirknī zemesgrāmatu 476. nodaļā, gruntsgabala 73. grupas Nr. 84  (Ziepniekkalna ielā 26), noteikusi Ls 269,96 lielu izpirkuma maksu. [9, 24] No tās katram līdzīpašniekam bijusi jāmaksā tāda izpirkuma daļa, kāda ideālā daļa viņam no nekustamā īpašuma piederējusi. [24]

Līgums ar Nekustamu īpašumu valdi paredzējis, ka uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatās ievestas Rīgas pilsētai par labu ķīlu tiesības izpirkuma maksas Ls 269,96 apmērā, pieskaitot 6 % no šīs summas, sākot no 01.01.1939. Šīs ķīlu tiesības stājušās spēkā Likumā par dalītu īpašuma tiesību paredzēto ķīlu tiesību vietā un tām noteikta pirmtiesība pret visām zemesgrāmatās agrāk nostiprinātajām ķīlu tiesībām. Līguma parakstīšana paredzēja atsavināšanas nodevas (Ls 14,-), zīmognodevas (Ls 2,70) un zīmognodevas par nodibināmām ķīlu tiesībām (Ls 2,70) apmaksu Rīgas Nekustamu īpašumu valdes kasē. Iemaksas veiktas 29.08.1939.

Kopā ar mājas kārtībā noslēgto līgumu par gruntsgabala virsīpašuma tiesību izpirkuma maksu Nekustamu īpašumu valde lūgusi Rīgas zemesgrāmatu nodaļai nostiprināt galvaspilsētai Rīgai ķīltiesības uz līguma objektu izpirkuma maksas Ls 269,96 apmērā. Gan līgums, gan ar pilnvarotu personu starpniecību lūgumraksts zemesgrāmatai iesniegti 20.11.1939.

Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 21.11.1939 Rīgas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērojot lūgumu ar žurnāla Nr. 6669, nolēma: Rīgas pilsētas ceturtā hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 476. nodalījumā ierakstīt IV daļas 1. un 2. ailē: uz 29.08.1939 līguma pamata nostiprināta Rīgas pilsētas labā hipotēka Ls 269,96 apmērā, saskaņā ar Likumu par dalītu īpašuma tiesību atcelšanu noteiktās izpirkuma maksas nodrošināšanai. [9]

Dzīvojamās ēkas abus dzīvokļus izīrējuši, paši īpašumā nedzīvodami. [12]

14.06.1944 saskaņā ar Otrajiem izpildnoteikumiem pie noteikumiem par privātīpašuma atjaunošanu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ģenerālapgabalos abi laulātie iesnieguši Rīgas zemesgrāmatu nodaļai lūgumu ierakstīt zemesgrāmatas atiecīgajā nodalījumā atzīmi par zemesgrāmatas lapas atkalatvēršanu viņiem piederošajam augšminētājam nekustamajam īpašumam. Lūgumrakstā iesniedzēji norādījuši, ka īpašums nav ticis nacionalizēts, nama lietojamā platība nav pārpārsniegusi 220 m2, mājas pārvaldīšana nav tikusi atņemta ar padomju spaidu līdzekļiem, bet māja pārvaldīta pašu vārdā, kā arī īpašnieki nekad nav repatriējušies.  

Rīgas zemesgrāmatu nodaļas lēmums: 20.06.1944 Rīgas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks, ievērojot lūgumu ar žurnāla Nr. 4747 nolēma: Rīgas pilsētas IV  hipotēku iecirkņa zemesgrāmatas 476. nodalījumā ierakstīt II daļas 1. ailē: šīs zemesgrāmatas nodalījums saskaņā ar otro izpildnoteikumu pie 18.02.1943 noteikumiem par privātīpašumu atjaunošanu 2. paragrāfu ir atkal atvērts. [9, C]

1937. g. kā Rīgas namsaimnieks iemaksājis Rīgas Namīpašnieku biedrībai ziedojumu – Ls 15,- – Uzvaras laukuma izbūvei. [23]

1939. g. decembrī sastādīts protokols par sabiedriskās kārtības noteikumu pārkāpšanu: traucēdams apkārtējos, piedzēries streipuļojis pa Vadoņa ielu Jelgavā. [18]

Dzīvojis Jelgavā, Blaumaņa ielā 8-1; [9, 11] Blaumaņa ielā 8-2. [2, 9, 13]

Apbalvojumi:

• 1924. g. – Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme; [5, 20]
• 14.11.1928 – Triju Zvaigžņu ordeņa zelta Goda zīme (I pakāpe), Nr. 104; [5, 14, 20, 27, 28]
• 1929. g. – Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa. [5]

_______________________________

A Viss dienesta laiks – 23 gadi, 11 mēneši un 27 dienas. Laiku mazāku par pusgadu atmetot, bet lielāku – skaitot par pilnu gadu. [13]

B Īpašums atradies Rīgā, 38. statistiskajā rajonā – Ziepniekkalnā, Numurmuižas (Ziepniekkalna) ielā 26; pēc Rīgas pilsētas gruntsgabalu grāmatām – grupas Nr. 73 un grunts Nr. 84; pēc zemesgrāmatām – hipotēkas iecirknis IV un reģistra Nr. 476; [9, 17] 10. policijas iecirknis.

C Padomju laikā nekustamajā īpašumā saimniekojuši agrākie īrnieki Burkēviči. Visas īpašumā esošās ēkas nojauktas, 1985. g. uzsākot Rīgā pirmās automobiļu gāzes uzpildes kompresoru stacijas celtniecību. Būvniecībai paredzētās vietas izvēli 28.04.1984 apstiprinājusi Rīgas izpildkomiteja. 1985. g. projektēšanas un saskaņošanas procesā vēl pavīdējusi iecere saglabāt esošās ēkas, mainot sarkanās līnijas, taču ideja atbalstu nav guvusi. Īstenots uzstādījums maksimāli saglabāt esošos kokus. Pēc stacijas darbības panīkuma tā 21. gs. sākumā nojaukta. Līdz mūsdienām īpašumā saglabājušies tikai koki – vēl vecie, mājas sētā un ap to augušie, un gadu gaitā jauni sakuplojušie.

 

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Ev. lut.; Draudzes; Rīgas Sv. Jāņa (Riga, St. Johanni); 1892-1896 Dzimušie (latviešu) I draudze; 237. kadrs, 38. ieraksts.
2. LVVA, 1308. f., 15. apr., 3145. l., 243. lp.
3. LVVA, 1403. f., 1. apr., 25. l., 71. lp.
4. LVVA, 1403. f., 1. apr., 26. l.
5. LVVA, 1491. f., 1. apr., 96. l., 201.-202. lp.
6. LVVA, 1491. f., 1. apr., 1721. l., 20. lp. o.p.
7. LVVA, 1491. f., 1. apr., 1878. l.
8. LVVA, 1491. f., 1. apr., 1880. l.
9. LVVA, 1615. f., 4. apr., 5881. l.
10. LVVA, 2218. f., 1. apr., 48. l., 59. lp. o.p.
11. LVVA, 2761. f., 3. apr., 10021. l.
12. LVVA, 2942. f., 1. apr., 15918. l.
13. LVVA, 5213. f., 16. apr., 15470. l.
14. Ar Triju zvaigžņu ordeņa goda zīmi apbalvoto 1. sarakstu. Valdības Vēstnesis, Nr. 262 (1928, 17. nov.), 13.-19. lpp.
15. Aus den Kirchengemeinden. Getauft. Rigasche Stadtblätter, Nr. 8 (1896, 22. Febr.), S. 63.-64.
16. Basnizas siņas. Deewkalposchanas Jelgawas pilsehtas draudses Nikolaja basnizā. Semgaleetis, Nr. 168 (1921, 9. aug.),  [3.] lpp.
17. Galvas pilsētas Rīgas gruntsgabalu un ielu saraksts 1939. gadā. Rīga : Galvas pilsētas Rīgas valde, 1940. 420. lpp.
18. Jelgavā. Cīnijušies ar zaļo pūķi. Zemgales Balss, Nr. 290 (1939, 21. dec.), 6. lpp.
19. Kas notiek Jelgavā. No karavīru saimes aizejot. Zemgales Balss, Nr. 187 (1939, 21. aug.), 4. lpp.
20. Kl., Ž. Armijas rindas atstājot. Latvijas Kareivis, Nr. 188 (1939, 22. aug.), 3. lpp. : ģīm.
21. Oficialā daļa. Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr. 403 (1930, 2. dec.), [1.]-5. lpp.
22. Piešķirtās un citām personām par labu atsavinātas Valsts fonda zemes. Zemes Ierīcības Vēstnesis, Nr. 412 (1931, 3. febr.), 6.-10. lpp.
23. Rīgas namīpašnieku ziedojumi Uzvaras laukuma izbūvei. Mūsu Īpašums, Nr. 7 (1937, 12. febr.), 4.-5. lpp.
24. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde… Valdības Vēstnesis, Nr. 123 (1939, 5. jūn.), 6.-8. lpp.
25. Svarīgi pārkārtojumi sociālā laukā. Tēvija, Nr. 101 (1943, 30. apr.), 2. lpp.
26. 3. Jelgavas kājnieku pulks, 1919 – 1969 : 50 gadu dibināšanas, cīņu un darbības atcere. [ASV] :  Jelgavas pulka apvienība, 1970. 70. lpp.
27. Triju zvaigžņu gaismā. 1. grām. 1924-1940. Rīga : Latvijas Vēstnesis, 1997. 368. lpp. ISBN 9984-9237-0-3.
28. Triju zvaigžņu ordeņa goda zīme. Latvijas Kareivis, Nr. 265 (1928, 21. nov.), 4. lpp.
29. Vulfsons Reinhods Jāņa d. [tiešsaiste]. [B. v.] : Latviešu strēlnieku saraksts 1915-1917, [b. g.] [skatīts 2024-01-07]. Pieejams: https://www.latviesustrelniekusaraksts.lv/Saraksts/V.html.
30. Вульфсон Рейнгольд Иванович [tiešsaiste]. [B. v.] : Памяти героев Великой войны 1914-1918, [b. g.] [skatīts 2024-01-02]. Pieejams: https://gwar.mil.ru/heroes/chelovek_donesenie14718580/.
31. Вульфсон Рейнгольд Иоганович [tiešsaiste]. [B. v.] : Памяти героев Великой войны 1914-1918, [b. g.] [skatīts 2024-01-02]. Pieejams: https://gwar.mil.ru/heroes/chelovek_gospital1625894/.