Vladimirs Sēja

PSKP b. no 1943. g. V.d.d. no 1958. g.;

apakšpulkvedis.

LK(b)P Talsu apr. komit. orgnodaļas instruktors 1946.I–XI;

LK(b)P CK republikāniskās partijas skolas klausītājs 1946.XI–1948.VIII,

LK(b)P Cēsu apr. komit. propagandas un aģitācijas daļas vad. 1948.VIII–1950.I,

LK(b)P Cēsu raj. komit. 2. sekretārs 1950.I–1952.VIII,

1. sekret. 1952.VIII–1957.XII,

VDK pr-tāja vietn. kadru lietās 1958.I–III,

VDK kadru daļas pr-ka vietn. 1958.III–1959.VIII,

VDK pr-tāja palīgs kadru lietās 1959.VIII–1963.II,

sabiedriskās kārtības sargāšanas, no 1968.XII iekšlietu ministrs 1963.II–1972.VI

***

Atbilstoši Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) Centrālās komitejas (CK) nomenklatūras kadru personas lietā esošajiem dokumentiem Vladimirs Sēja, Alfrēda dēls, ir dzimis 1923. gada 19. martā Semipalatinskā (kopš 2007. gada Semeja, Kazahstānas Republika).

Sējas dzimšanas brīdī šī teritorija bija iekļauta Krievijas Padomju Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā (KPFSR) kā Kirgīzu Autonomās Sociālistiskās Padomju Republikas (ASPR) daļa ar Orenburgu kā galvaspilsētu līdz 1925. gadam, vēlāk tā ir Kazakijas ASPR, tad Kazahijas ASPR un 1948. gada 31. janvārī, kad aizpildīta Vladimira Sējas kadru uzskaites personas lapa, Semipalatinska ir jau Kazahijas Padomju Sociālistiskās Republikas (PSR) sastāvā. Tieši tāpēc dzimšanas vieta minētajā kadru uzskaites lapā norādīta kā Kazahijas PSR, nevis KPFSR.

***

No 1950. gada janvāra, pamatojoties uz LKP CK nolēmumu, kas izriet no 1950. gada 11. janvāra biroja sēdes protokola Nr. 73, §3 un ko parakstīja pirmais sekretārs Jānis Kalnbērziņš, līdz 1957. gada decembrim Sēja ir LKP Cēsu rajona komitejas otrais sekretārs.

 1950. gada 26. marta LKP Cēsu rajona komitejas sekretāra Indriķa Pinkša parakstītais raksturojums sniedz ieskatu par Vladimiru Sēju, pildot otrā sekretāra pienākumus. Raksturojums ir salīdzinoši lakonisks. Tajā izcelts Sējas ieguldījums apriņķa, vēlāk rajona politiskajā un saimnieciskajā izaugsmē. Tāpat no minētā raksturojuma uzzinām, ka tikmēr, kamēr Sēja veica aģitācijas un propagandas nodaļas vadītāja pienākumus, viņš

“vadīja visu politisko darbu apriņķī, sagatavojot un īstenojot lauksaimniecības kolektivizāciju un turpmāko kolhozu nostiprināšanu. [Biedrs Vladimirs Sēja, Alfrēda dēls] personiski vadīja 10 kolhozu organizāciju."

Minētais ļauj secināt, ka politiskais darbs bijis saistīts vismaz ar 1949. gada 25. marta masveida represiju “skaidrošanu”. Minētajā raksturojumā saglabājies formulējums par karjerā augošo partijas darbinieku, tomēr vairs nav nekādas norādes par latviešu valodas zināšanu apguvi vai to nepieciešamību.

 1950. gada 2. augustā Sēja ir apbalvots ar ordeni Goda Zīme sakarā ar Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) izveidošanas desmitgadi un sasniegtajiem panākumiem, atjaunojot un attīstot rūpniecību, lauksaimniecību, zinātni, kultūru un mākslu.

***

Fragmenti no Kristīne Jarinovska: http://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/45490/