Edgars Damburs

Damburs Edgars dzimis Naukšēnu pagasta Ķērzēnos, miris Rīgā, apbedīts Raiņa kapos. Literatūrkritiķis, rakstnieks.
Dzimis laukstrādnieka ģimenē. Mācījies Rūjienas un Rīgas Čiekurkalna pamatskolā. No 1925. līdz 1933.gadam Damburu ģimene, būdami baptisti, izbrauc uz Brazīliju un strādā kafijas plantācijās. Pēc atgriešanās Latvijā (1933) Damburs apmeklējis R. Egles literāro studiju un K. Barona Tautas augstskolu, rakstījis dzejoļus, stāstus, apceres.
Pirmā publikācija - tēlojums "Pie tiem, kuri nesalst" laikrakstā "Rūjienas Vēstnesis" 1933.10.martā. No 1935. līdz 1940. gadam Damburs strādā gumijas fabrikā "Varonis", publicējies laikrakstos "Darbs" un Lietratūras Avīze". Otrā pasaules kara laikā cīnījies Sarkanajā armijā, bijis laikrakstu "Latvijas Strēlnieks" un "Padomju Strēlnieks" kara korespondents. Strādājis žurnālā "Karogs" (1941, 1944-48, 1966-1981), Zinātņu Akadēmijas  Valodas un literatūras institūtā (1947-1948) par zinātnisko līdzstrādnieku,  laikrakstā "Literatūra un Māksla" par redaktoru un LVI (1950-52). 1953.-1956. g. strādājis laikrakstā "Bauskas Darbs".

Rakstnieku savienības biedrs (1941). 1952.g. izslēgts uz 6 mēnešiem un 1953-59  izslēgts par morālās stājas un ideoloģiskim pārkāpumiem

Latvijas PSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks (1980).
Damburs darbojies literatūrkritikā, erudīti rakstījis par aktuāliem literatūras jautājumiem žurnālā "Karogs", laikrakstā "Literatūra un Māksla" (rakstu izlase "Sarunas par literatūru" , 1970). Sastādījis E. Birznieka Kopotus rakstus (1-7, 1960-63, arī monogrāfisku apcerējumu), J. Plauža Rakstus (1-4, 1965-67), V. Luksa Rakstus (1-4, 1965-67), M.Rudzīša Rakstus (1-2, 1978-1979), A. Austriņa, A. Brigaderes, A. Saulieša, J. Ziemeļnieka u.c. rakstnieku izlases. Dambura dzeja apkopota krājumā "Zem gaišās debess" (1948), tēlojumi un apraksti - "Bauskā viss pa vecam" (1967), atmiņas un vērojumi - "Bijušais karavīrs iet un domā" (1985).