Kārlis Blīmhens Blūms

* 1905. VIII 18. Krustpils pag. [agr. Blūms]; S. Lūcija dz. Muša.

                1925. VI 17. Beidzis Jēkabpils valsts vidusskolu,

                1926. II 26. Kurzemes artilērijas pulka karavīrs,

                1926. IX 11. beidzis Instruktoru baterijas kursu, dižkaravīrs,

                1926. IX 28. Kara skolas kājnieku nodaļas kadets,

                1927. VIII 28. armijas kaprālis,

                1928. IX 01. beidzis un paaugstināts leitnants pakāpē izd. 1928. IX 01.,

                1928. IX 01. Dobeles kājnieku pulka Rotas (III) jaunākais virsnieks,

                1930. XII 30. uzvārds Blīmhens Blūms,

                1931. XI 17. paaugstināts virsleitnants pakāpē izd. 1931. IX 01.,

                1935. VII 04. vada komandieris,

                1936. IV 01. beidzis Sapieru virsnieku kursus,

                1936. XI 14. – 1938. III 30. Piekomandēts Zemgales artilērijas pulkam,

                1938. IX 05. Instruktoru rotas vada komandieris,

                1939. VIII 05. apbalvots ar Viestura ordeņa V šķiru # 468,

                1939. IX 21. beidzis Kājnieku baterijas virsnieku kursus,

                1940/1941. Strēlnieku XXIV teritoriālā korpusā, 

                1940. X 30. pārskaitīts uz Strēlnieku 295. pulku, izlūku vada komandieris,

                Bija Pārupa mežabrāļu grupas aizsācējs, vēlāk darbojās LTS(p)A štābā. Krita čekistu specoperācijas laikā (atkal ar Klimkānu) Meirānu pagasta Dambīšos vai Krieviņos.

=============

Par Kārļa Blūma bojā ejas apstākļiem.

1946.gadā LTS(p)A tika sagrauta.1946.g. 25.02. Madonas apr. Saikavas pag. "Dambīšos" krita grupas vadītājs vltn. Kārlis Blūms, "Misters", LTS(p)A 2. divīzijas komandieris, kapt. Kārlis Dankers, Aldis Ķevers, smagi ievainots, sagūstīts Jānis Ikaunieks.

Vārkavā, Augšmuktos, 2008.gada 24.oktobrī tika uzstādīts piemineklis nacionālājiem partizāniem, kurā ir iegravēts arī Kārļa Blumhena Blūma vārds.  

(Sarmīte Ozoliņa)

Avots:       LVVA 1499-1-235-49, 5601-1-804.;

                                „Tēvijas Sargs” # 1/2010.;

                                V. Eichenbauma arhīvs # 3692.

                                Jāņa Vasiļevska materiāli