Viktorija Tokars

Viktorija Tokare dzimusi 06.06.1890 (pēc v. s.) rezerves ierindnieka Franča Tokara un viņa sievas Marijas (dzim. Brinka) ģimenē kā ceturtais no pieciem bērniem. Dzimšanas vieta – Rīga. 

Kristīta 17.06.1890 (pēc v. s.) Rīgas Romas katoļu Sāpju Dievmātes baznīcā. Krustvecāki: Sīmanis Ržečickis un Salome Vaļevska. [1]

Brāļi – Ādolfs, Jānis un Francis; māsa – Jadviga Kristīne.

Ticība: katoļticīga. [2, 3, 5-7, 9]

Tautība: poliete, [3, 4, 7, 9] vēlāk – latviete. [3]

Pavalstniecība – Krievijas, [9] vēlāk – Latvijas pilsonība. [7, 9, 20] Pilsones iekšzemes pase saņemta 21.07.1920 [2, 4, 3, 5, 7]  un 15.09.1927. [3]

Ar vecākiem skaitījusies piederīga Kauņas guberņai, apgabalam, kas neietilpa Latvijas teritorijā, [6, 8, 9] tādēļ 01.12.1919 kopā ar viņiem iesniegusi Iekšlietu ministram lūgumrakstu par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā. Lūgums ticis noraidīts, jo pilngadību sasniegušam bērnam par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā bijis jāiesniedz atsevišķs raksts, samaksājot 6 rubļus lielu zīmognodokli un aizpildot noteiktu anketu. [8] 02.12.1919 iesniegusi individuālu lūgumu, vēlmi pamatojot ar ģimeniskām saitēm, kuras visas saistītas ar Latviju. Tā kā bijusi spējīga pati sevi uzturēt un politiska neuzticamība nav tikusi konstatēta, tad ar Ministru kabineta 25.06.1920 lēmumu Viktorija Franča m. Tokar uzņemta Latvijas pavalstniecībā. Svinīgo zvērestu nodevusi Rīgā 06.07.1920. [9]

1912. g. [3, 4] beigusi Rīgas O.K. Smirnova meiteņu septiņklašu [9]/astoņklašu [3] privātģimnāziju. [9] Sākoties Pirmajam pasaules karam, apmeklējusi Kara hospitālī [3, 4] Rīgas Sarkanā Krusta [3, 9] žēlsirdīgo māsu kursus [3, 4, 9]/skolu, [3] 1914. g. apgūstot māsas profesiju. Sarkanā Krusta Diploms Nr. 1093 izdots 11.12.1914. [3, 4]

Valodu prasmes: latviešu, [9] poļu, lietuviešu, krievu [3, 9] (daļēji) [3] un vācu [3, 9] (daļēji) [3] valoda. Ģimenē sarunvaloda bijusi poļu valoda. [9]

Nodarbošanās: žēlsirdīgā/medicīnas māsa. [3, 6, 7, 9]  

Pirms Pirmā pasaules kara kalpojusi Vidzemes gubernatora kancelejā Rīgā. 1914-1915 strādājusi Sarkanā Krusta slimnīcā Rīgā, bet 1915-1918 bijusi žēlsirdīgā māsa Kara slimnīcā, kalpojot 14.04.1915-15.02.1918 (pēc v. st.) lauku hospitālī Nr. 401 Jurjevā (Tartu, Igaunija). Pēc vācu armijas ienākšanas Rīgā, atbilstoši valdības pavēlei, hospitālis ar slimniekiem un sanitāro personālu palicis Jurjevā. Slimnieki izveseļojušies, bet personāls atlaists, neizmaksājot atlīdzību. Atgriezusies Rīgā, dzīvojusi pie vecākiem Invalīdu ielā 6. Strādājusi privāti līdz 1919. g., kad nonākusi ļoti trūcīgos apstākļos, tāpēc 18.01.1919 iesniegusi Rīgas pilsētas Sanitārajai nodaļai lūgumrakstu „piešķirt kādu nebūt nodarbošanos”. [3] Lūgumam 19.02.1919 atsaukusies Rīgas Strādnieku deputātu padomes Slimnīcu un sanitārā nodaļa, nosūtot uzaicinājumu nekavējoties ierasties nodaļā. [4] 20.02.1919  tā izsniegusi apliecību Nr. 1562, ar kuru Viktorija Tokar tikusi komandēta uz 2. pilsētas slimnīcu kā žēlsirdīgā māsa izsituma tīfa nodaļā. [3] Domājams, šajā ārstniecības iestādē nav strādājusi, jo vēlākos gados aizpildītajās darbinieku aptaujas anketās un personāla kartītēs ar ziņām par iepriekšējo dienestu šī medicīnas iestāde nav norādīta, turklāt visai drīz – 10.03.1919 – darba gaitas uzsāktas Rīgas pilsētas Sarkankalna vājprātīgo slimnīcā. Te gan nostrādāti tikai daži mēneši, jo 01.06.1919 [3 4] pieņemta darbā Rīgas 1. pilsētas slimnīcas [3, 4, 9] ķirurģiskajā nodaļā. [9] Balstoties uz personīgiem izteikumiem, līdz pieņemšanai darbā 1. slimnīcā kopējais algota darba stāžs bijis četri gadi. [3]

Amata nosaukums: žēlsirdīgā māsa, [3, 6] māsa, [3, 4, 5, 7] jaunākā māsa, vecākā māsa.

No 10.03.1919 skaitījusies Rīgas pilsētas (pašvaldības) dienestā. 04.03.1932 parakstījusi apliecinājumu, ka pieņemšanai un apstiprināšanai māsas amatā Rīgas pilsētas valdes Veselības nodaļā nerunā pretī pilsētu pašvaldības darbinieku dienesta likuma 7. pantā minētie aizliegumi.

Pensijas kasē iestājusies 10.03.1919. 13.10.1936 Rīgas pilsētas valdes sēdē apstiprināts Finanšu valdes Pensiju nodaļas protokols, kurā konstatēts, ka 1. slimnīcas jaunākās māsas V. Tokars (13. kategorija) pensijas izdienā ieskaitīts arī bijušās Krievijas Sarkanā Krusta iestādēs māsas amatā nokalpotais laiks 14.04.1915-07.11.1917, t. i., 2 gadi, 6 mēneši un 24 dienas. Pārmaksāto summu – Ls 101,-. – Tokarei uzlikts atmaksāt, naudu atvelkot no algas. [3]

1929. g. par piedalīšanos Latvijas atbrīvošanas cīņās, kā žēlsirdīgajai māsai kopjot Latvijas kareivjus, piešķirta Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa. [16]

1938. g. beigusi pasīvās gaisa aizsardzības kursu.

26.09.1938 galvaspilsētas Rīgas Veselības valde, pamatojoties uz lūgumrakstu, piešķīrusi māsai Viktorijai Tokars apmaksātu trīs dienu ārkārtējo atvaļinājumu 26.-29.09.1938 mātes nāves dēļ. [4]

20.11.1938 Sarkanais krusts savā 20 gadu jubilejas svētku aktā [13] par ilggadīgu un pašaizliedzīgu žēlsirdīgās māsas darbu17 apbalvojis ar Latvijas Sarkanā Krusta atzinības zīmi. [3, 4, 10, 13, 17]

31.01.1939, atbilstoši Noteikumiem par pašvaldības darbinieku parādiem un to pārjaunošanu, parakstījusi solījumu neuzņemties jaunus parādus, kuri pārsniegtu atrunātos apmērus. Solījuma parakstīšanas brīdī strādājusi slimnīcas XI nodaļā.

1939. un 1940. g. pirmajā pusgadā saņēmusi algu pēc 13. kategorijas, t.i., Ls 121,-. To veidojusi mēneša alga par ieskatīto laiku (Ls 110,-) un piemaksa par izdienu (Ls 11,-). Atvilkumi no algas iemaksāti bezdarbnieku fondā (Ls 1,45), slimokasē (Ls 2,90) un pensijas kasē (Ls 8,71), no kuras naudu nav aizņēmusies. Dzīvojusi slimnīcas teritorijā. 1940. g. darbavieta segusi maksu par dzīvokli (Ls 24,20, kas tā paša gada otrajā pusgadā pieaugusi līdz Ls 26,60). 1940. g. otrajā pusē alga paaugstināta – Ls 133,-. To veidojusi mēneša alga par ieskatīto laiku (Ls 121,-) un piemaksa par izdienu (Ls 12,-). Gada nogalē – novembrī un decembrī – mēnešalga jau bijusi Ls 132,50, piemaksa par izdienu vairs nav tikusi piemērota. Uzturs par brīvu nav pienācies. 1941. g. atradusies pašvaldības dienestā, strādājusi slimnīcas 9. nodaļā un par darbu māsas amatā mēnesī saņēmusi 265 rbļ. lielu atalgojumu. Darba vietā nodarbināta 14 stundas dienā, katru otro dienu bijusi nakts dežūra, viena diena nedēļā bijusi brīva.

1943. g. strādājusi tajā pašā nodaļā, saņēmusi algu RM 85,-. Atvilkumus no algas veidojušas iemaksas arodbiedrībai un Tautas palīdzības organizācijai. Pamatojoties uz reihskomisāra 22.03.1943 Noteikumiem par publisko pārvalžu vietējo algas saņēmēju darba algām un ģenerālkomisāra Rīgā 10.01.1944 priekšrakstu Nr. 5501, ar Galvenās un personāla valdes 18.02.1944 rīkojumu Viktorija Tokars ieskaitīta Rīgas pilsētas slimnīcu un dziedniecības iestāžu valdes 1. slimnīcā par žēlsirdīgo māsu ar atalgojumu pēc 13. algas grupas 3. pakāpes (t. i., RM 155,-), skaitot no 01.04.1943, ar izdienu no 01.05.1940. Uz tādas pašas standarta veidlapas, kurā minēts pamatojums, Galvenā un personāla valde 29.02.1944 izdevusi nākamo rīkojumu, kas Viktoriju Tokars norīkojis minētajā slimnīcā par vecāko māsu ar atalgojumu pēc 12. algas grupas 2. pakāpes, skaitot no 01.02.1944, ar izdienu no 01.05.1940.

Iestājoties dienestā, ārsta apliecība par veselības stāvokli nav tikusi pieprasīta, jo bijusi „vesela un darba spējīga”. 01.07.1939 lūgusi piešķirt divu nedēļu 31.07.-14.08. ilgu bezalgas atvaļinājumu veselības uzlabošanai. XI nodaļas ārsts rezolūcijā norādījis, ka pēc kārtējā atvaļinājuma vēlama vēl atpūta pāris nedēļu garā bezalgas atvaļinājumā, jo iepriekšējā ziemā Viktorija Tokar sirgusi ar neiroloģisku saslimšanu – lumbago, išiass – „diezgan stiprā mērā”. Slimnīcas direktoram adresēto lūgumu Rīgas pilsētas Veselības valde atbalstījusi 19.07.1939. [3]

Sabiedriskā darbība: Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo māsu savienības biedre. [13, 15, 17] Par biedri uzņemta 1923. g. [15] Medicīnas darbinieku arodbiedrības biedre.

1940. g. kā Rīgas pašvaldības darbiniece no Veselības pārvaldes 1. pilsētas slimnīcas ziedojusi Ls 3,- Valsts   aizsardzības fondam. [19] 1940. g. atsaukusies Liepājas bīskapa aicinājumam un ziedojusi Ls 25,- Liepājas diecēzes vajadzībām. [11, 14, 21]   

28.08.1940 Rīgas tautas milicijas prefektam lūgusi labot pasē norādīto dzimšanas datumu: dzimšanas apliecībā norādīts 18. jūnijs, bet Latvijas iekšzemes pasē – 19. jūnijs. [7]

Dzīvojusi Rīgā, Invalīdu ielā 6-12; [2, 3, 4, 6] Invalīdu ielā 6-10; [6] 1. pilsētas slimnīcā – Bruņinieku ielā 5-8. barakā; [5, 9] Bruņinieku ielā 5; [7] Bruņinieku ielā 5-4; [4] Aizsargu (Bruņinieku) ielā 5; Sarkanarmijas (Bruņinieku) ielā 5; [3] Sarkanās armijas (Bruņinieku) ielā 5-4; Jūrmalā, Vecāķos, Daugavas prospektā 17; 1926. g. Mellužos, samaksājot Rīgas Jūrmalas peldu un pieraksta nodokli; 1927. g. Asaros, 9. līnijā 5. [7]

Mirusi Rīgā 81 gada vecumā. Nāves cēlonis: vispārēja ateroskleroze pārsvarā koronārajās artērijās. [22]

Apbedīta 08.01.1972 Rīgā, Miķeļa kapsētā. [18, 22]

Apbalvojumi:

• Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa; [16]
• Latvijas Sarkanā Krusta atzinības zīme. [3, 4, 10, 13, 17]

Avoti:

1. https://raduraksti.arhivi.lv: Baznīcu grāmatas; Romas katoļi; Dekanāti; Rīgas Sāpju Dievmātes; 1888-1891 Dzimušie; 165. kadrs, 288. ieraksts.
2. LVVA, 1376. f., 2. apr., 12265. l., 202. lp.
3. LVVA, 2782. f., 4. apr., 4034. l.
4. LVVA, 2782. f., 4. apr., 4084. l.
5. LVVA, 2942. f., 1. apr., 11990. l.,
6. LVVA, 2942. f., 2. apr., 2965. l.
7. LVVA, 2996. f., 18. apr., 7833. l.
8. LVVA, 3234. f., 2. apr., 3214. l.
9. LVVA, 3234. f., 2. apr., 3215. l.
10. Ar Sarkanā Krusta goda zīmēm apbalvoti. Jaunākās Ziņas, Nr. ???? (1938, 19. nov.), 11. lpp.
11. Atsaucoties uz V. E. Liepājas Bīskapa aicinājumu… Rīgas Vēstnesis, Nr. 19/20 (1940, 9. maijs), 5. lpp.
12. Aus der Rigaschen römisch-katholischen Gemeinde. Getauft. Düna Zeitung, Nr. 139 (1890, 22. Juni), S. [3.]
13. Chronika. Žēlsirdīgā Māsa, Nr. 4 (1938, dec.), 109. lpp.
14. Dzimtenes ziņas. Pateicība. Gaisma, Nr. 6 (1940, jūn.), 138.-139. [20.-21.] lpp.
15. Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo Māsu Savienības māsu saraksts. Apskats : Latvijas Sarkanā Krusta Žurnals, Nr. 9 (1923, aug.), 45.-47. lpp.
16. Latvijas Sarkanā Krusta Žēlsirdīgo Māsu Savienības 1929. g. darbības pārskats. Žēlsirdīgā Māsa, Nr. 2 (1930, apr.), 37.-44. lpp.
17. Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgo māsu savienības 1938. g. darbības pārskats un 1939. g. pilna biedreņu sapulce. Žēlsirdīgā Māsa, Nr. 1 (1939, marts), 2.-11. lpp. : fotogr.
18. 2. janvārī mirusi… Rīgas Balss, Nr. 4 (1972, 6. janv.), 7. lpp.
19. Tēvzemes drošībai. Pašvaldības Darbinieks, Nr. 12 (1939, dec.), 1100.-1119. [42.-61.] lpp.
20. Waldibas eestahschu pasiņojumi. V. saraksts par personam, kas us ministru kabineta lehmumeem usņemtas Latwijas pawalstneezibā… Waldibas Wehstnesis, Nr. 285 (1920, 13. dez.), [1.]-2. lpp.
21. Zīdōjumi Liepājas diecezei. Katōļu Dzeive, Nr. 9 (1940, sept.), 352. [32.] lpp.
22. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.