de

Hermanis Albats

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
24.09.1879
Tot:
09.02.1942
Patronym:
Pēteris
Zusätzliche namen:
Pētera dēls, Albāts
Kategorien:
Juristen, Minister, Mitglied der Regierung, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Politiker, Professor, Pädagoge
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Geben Sie den Friedhof

* 1879. IX 24. Veļķu pag.

                1898. beidzis Valmieras skolotāju semināru,

                Studējis Maskavā tautsaimniecību un tiesību zinātnes,

                1909/1915. Baltijas un Dzimtenes vēstneša līdzstrādnieks,

                1909/1918. Russkije Vedomosti līdzstrādnieks un redakcijas loceklis,

                1919. VII ārlietu ministrijas juriskonsults,

                1920. VII ārlietu ministra biedrs,

                1921. Latvijas Universitātes starptautisko tiesību docents,

                1923 pilnvarots ministrs un ģenerālsekretārs,

                1925/1926. ministrijas pārvaldnieks,

                1927. izdevis Latvijas līgumu krājumu.

No 1923. gada līdz 1933. gadam viņš bija Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs.

No 1925. gada līdz 1940. gadam Hermanis Albats bija Latvijas sūtnis Vatikānā, kur no Rīgas ieradās tikai īpaši svarīgos jautājumos. Viņš arī piedalījās daudzu starpvalstu līgumu noslēgšanā kā Latvijas delegācijas vadītājs.

H.Albats bija arī Latvijas Universitātes starptautisko tiesību docents, vēlāk profesors, lasīja arī lekcijas baznīcas tiesībās. Hermaņa Albata lekcijas citi mācībspēki un studenti klausījās ar lielu interesi, jo viņš prata sasaistīt tiesību principus ar starptautiskajiem notikumiem. Pēc Latvijas okupācijas padomju vara iekļāva Hermani Albatu politiski bīstamo personu sarakstā.

1940. gada rudenī viņu atlaida no darba Latvijas Universitātē,

1941. gada 14. jūnijā deportēja uz Vjatlagu. Tur badā, aukstumā un smagā darbā Hermanis Albats ātri zudēja spēkus un 1942. gada 9. februārī nomira.

Sieva Berta Bēķe- Albata netika izsūtīta, jo 14. jūnijā bija ģimenes lauku īpašumā Koknesē. Viņa vēlāk dzīvoja pie radiniekiem Skrīveros, bet kad no Sibīrijas atgriezās radinieki Mikoliņi, viņa apmetās Odzienas Benckalnos, kur arī nomira.

                Avots:       „Valmieras skolotāju semināra audzēkņi 1894-1919.“ R., 1936.

                                 http://arutins-vietalva.blogspot.com

***

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Antonijas iela 4-8
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 09/02/42
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 11. lēģera punkta 1. apakšpunkta lazaretē, apglabāts 11. lēģera punkta 1. apakšpunkta kapsētā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Hermanis Albats varat meklēt vietnē news.lv.

Ursache: news.lv, biographien.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Titel Von Zu Bilder Sprachen
The Foreign Minister of the Republic of LatviaThe Foreign Minister of the Republic of Latvia00.00.1918en, lv, ru

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Huberts AlbatsSohn13.11.191213.01.1943
        2Pauls AlbatsPauls AlbatsSohn12.11.191702.07.1941
        3Bruno AlbatsBruno AlbatsSohn17.08.190805.05.1995
        4Berta AlbatsBerta AlbatsEhefrau30.12.187908.04.1963
        5Jānis BēķisJānis BēķisSchwiegervater24.03.184729.11.1937
        6
        Marija BēķisSchwiegermutter
        7
        Elizabete AlbataSchwiegertochter11.12.191400.00.1994
        8Austra AlbatsAustra AlbatsSchwiegertochter00.00.191100.00.1998
        9
        Austra MikoliņaSchwägerin00.00.1892
        10
        Artūrs BēķisSchwager
        11
        Kārlis BēķisSchwager00.00.188100.00.1946
        12
        Andrejs AlbatsEnkel00.00.194017.11.2021
        13Laila KoblereLaila KoblereEnkelin05.11.194311.08.1993
        14Līna BirziņaLīna BirziņaSchüler17.08.191000.00.2007

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter