Daina Zemzare

Ziņas no dzimtenes vestī, ka Rīgā š.g. 13. septembrī mirusi latviešu valodniece Daina Zemzare. Dzimusi Rīgā, 1911. gada 1. oktobrī. Ar vecākiem dzīvojusi Harkovā, Petrogradā. 1918.gadā atgriezusies Latvijā un mācījusies Rīgas pilsētas 2.pamatskolā, Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā, Liepiņa grāmatvedības kursos. Viņa studēja baltu filoloģiju Latvijas universitātē (beigusi to 1939. g.). Vēlāk, kopš 1953. gada viņai radās iespējas strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijā, Valodas un literatūras institūtā, kur viņa pēc kādiem gadiem kļuva par vecāko zinātnisko līdzstrādnieci. Zinātņu kandidātes grādu viņai izdevies iegūt 1956. gadā.
Dainas Zemzares zinātnieces darbs aptver valodniecības (leksikoloģijas, leksikografijas un vietvārdu pētīšanas), folkloras, literatūrvēstures un etnogrāfijas nozares; viņas darbi lielāko tiesu publicēti dažādos rakstu krājumos un periodiskos izdevumos. Atsevišķā grāmatā nāca klajā vēl neatkarīgās Latvijas laikā sarakstītās "Valodas liecības par Lejasciema novadu" (1940. g.) un vēlāk viņas plašais darbs par visām mums tagad pazīstamām latviešu vārdnīcām (kā iespiestām, tā rokrakstā palikušām) "Latviešu vārdnīcas līdz 1900. gadam", Rīgā 1961. g. Kā atsevišķi izdevumi publicēti arī labs skaits viņas sastādīto rokas grāmatu — "Palīgu apvidu vārdu vācējiem" (no tiem
13. daļa — "Izsauksmes vārdi" un 14.daļa — "Skaņu vārdi" nākusi klajā vēl tikai 1971. gadā).
No citiem Dainas Zemzares veikumiem kā nozīmīga jāatzīmē viņas sastādītā nelaiķa prot.  Artura Ozola valodniecisko rakstu bibliogrāfija, viņa sagatavojusi iespiešanai Artura Ozola un arī prof. J.
Endzelīna rakstus. Nelaiķe vairākkārt piedalījusies dažādās starptautiskās zinātnieku konferencēs kā latviešu valodnieku pārstāve; vairākos šo konferenču materiālos publicēti viņas nolasītie referāti.
Mirusī zināmiece apbedīta Rīgā, Meža kapos, 1971. gada 17. septembrī.

Avots: "Londonas avīze", 15.19.1971