Roberts Brilovskis

Dzimis 21.(9. pēc v. st.) 01.1883. plkst 3. pēcpusdienā Jelgavā Krievijas cara armijas apakšvirsnieka - feldfēbeļa Pēteŗa Brilovska (Brillausk/Brilowsky/Brilowskij/Бриль/Бриловскiй, 25.(13.)04.1849. Liezēres pag. Vecbučās – 21.07.1919. Maskavā, Krievijā un Annas Katrīnas (Catharina), dzim. Siliņ (Silling, 23.(11.) 02.1855. Jelgavā – 13.01.1935. Rīgā), 3 bērnu ģimenē kā vidējais bērns; vecāka māsa Olga (Olga Marie Elisabet), prec. Jakulis (Якулисъ), 21.(9.)04.1880. Jelgavā – 18.09.1921. Kurskā (Курск), Krievijā) un jaunāks brālis Nikolajs (Nicolai Constantin Woldemar, 15.(3.)06.1886. Liepājā – 20.(8.) 02.1915. pazudis bez vēsts – kritis 1. pasaules kaŗā pie Bogatiri ciema tag. Baltkrievijā (деревня (Польные) Богатыри, Гродненский район, Гродненской обл., Республика Беларусь).

Vismaz no 06.1886. ar ģimeni dzīvojis Liepājā.

Mācījies un 3.06.1899. beidzis Liepājas pilsētas skolu (Либавское Городское Училище).

No 1.07.1899. līdz 07.1905. strādājis par kancelejas darbinieku Liepājas kroņa rentejā.

30.10.1902. apstiprināts valsts dienestā kā III šķiras kancelejas ierēdnis, ieskaitot nokalpoto laiku. 22.02.1903. dzēsts no nodokļu maksātāju kārtas.

No 08.1905. - 11.1911. strādājis Krievijas vasts dienestā par kantoristu Liepājas Ķeizera Aleksandra III kaŗa ostas pārvaldes kantorī.

No 1910-1912 strādājis par materiālu pārzini Liepājas Ķeizera Aleksandra III kaŗa ostas kantora darbnīcās.

1912. beidzis grāmatveža Luija Intzē (Louis Intzé) grāmatvedības kursus Rīgā.

Pārcēlies uz dzīvi Maskavā, Krievijā. No 11.1913. līdz 11.1916. strādājis firmas Zinger galvenajā kantorī Maskavā.

No 03.1914. līdz 10.1916. (iesaukšanai kaŗa dienestā) strādājs par grāmatvedi Klāsa Frelina (Claes Frelin) techniskajā kantorī Sadovo-Černogradskaja ielā 3.

No 10.1916.-01.1917. mobilizēts kaŗadienestā I pasaules kaŗa laikā. No dienesta atbrīvots tuvredzības dēļ.

No 1.03. līdz 1.10.1917. strādājis par grāmatvedi B.S. Weinstein'a firmā Maskavā, Kuzņetskij Most 15-10.

No 1.10.1917. līdz 26.04.1919. strādājis par grāmatvedi V.Larionova & Co. tirdzniecības namā Maskavā Kjasņicka prospektā 1.

Ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Kurskā, Krievijā. No 05. līdz 07.1919. strādājis Kurskas Gubprojektā. No 09.1919. līdz 05.1920. strādājis par grāmatvedi-revidentu, vēlāk nodaļas priekšnieku Kurskas guberņas Pārtikas komitejā. Nevarēdams vairs paciest dienestu, ar ģimeni slepeni aizbraucis no Kurskas, lai atgrieztos Latvijā.

1920. g. vasarā ar ģimeni atgriezies Latvijā. Pie SPRS - Latvijas robežas šķērsošanas, sarkanarmieši nolaupījuši vairākas mantas un dokumentus.

No 1920-1940 strādājis par grāmatvedi un revidentu Finanšu ministrijā. Ar Finanšu ministrijas Valsts Kases departamenta pavēli nr.45 ar 1.07.1920. iecelts par II šķiras grāmatvedi Finanšu ministrijas Valsts Kases departamenta Centrālās grāmatvedības nodaļā. Ar 1.11.1920. iecelts par I šķiras grāmatvedi. 1.03.1921. iecelts par II šķiras vecāko grāmatvedi. Ar Valsts Kases departamenta 6.03.1922. pavēli nr.105 pārcelts uz Finanšu ministrijas Kredīta departamentu. Ar Kredīta departamenta direktora 12.09.1924. pavēli nr.52 pārdēvēts par revidenta palīgu. Ar finanšu ministra 27.03.1925. pavēli nr.16 apstiprināts par Finanšu ministrijas Kredīta departamenta Valsts budžeta nodaļas I šķiras vecāko grāmatvedi. Ar finanšu ministra 12.03.1926. pavēli nr.15, ieskaitīts VIII amatu kategroijas 2. pakāpē Finanšu ministrijas Valsts saimniecības departamenta Valsts budžeta nodaļā. Ar finanšu ministra 11.03.1931. pavēli nr.6, ieskaitīts VIII amatu kategroijas 3. pakāpē Finanšu ministrijas Valsts saimniecības departamenta Valsts budžeta nodaļā. Ar finanšu ministra 1.11.1933. pavēli nr.35, iecelts par Tautas labklājības ministrijas aptiekas revīzijas komisjas locekli. Ar finanšu ministra 24.07.1936. pavēli nr.49, ieskaitīts VIII amatu kategroijas 4. pakāpē Finanšu ministrijas Valsts saimniecības departamenta Valsts budžeta nodaļā. Sakarā ar 17.08.1940. likumu par Valsts banku, autonomo uzņēmumu un valsts uzņēmumu revīzijas komisiju atcelšanu, atbrīvots no Tautas labklājības ministrijas aptiekas revīzijas komisijas locekļa amata. 

13.07.1920. ar ģimeni dzīvojis Rīgā, Elizabetes ielā 10, vēlāk Stabu ielā 51-38. 08.1921. ar ģimeni dzīvojis Valentīna ielā 10-4. No 14.12.1922. ar ģimeni dzīvojis Margrietas ielā 14-4. No 9.10.1933. ar ģimeni dzīvojis Kalnciema ielā 39b-11. 08.1941. ar ģimeni dzīvojis Kuldīgas ielā 49-4. 

1940-1941 padomju okupācijas laikā strādājis par grāmatvedi un grāmatvedi-revidentu Finanšu tautas komisariātā (FTK). Ar FTK Kadru un saimnniecības pārvaldes priekšnieka 26.10.1940. pavēli nr.120 ieskaitīts par grāmatvedi FTK Budžetu un kredītu pārvaldes Valsts iestāžu budžeta daļā. Ar FTK 20.02.1941. pavēli nr.336 iecelts par grāmatvedi - revidentu FTK Budžetu pārvaldes Galvenajā grāmatvedībā.

Vācu okupācijas laikā strādājis Finanšu direkcijas valsts grāmatvedībā par vec. grāmatvedi. Ar Finanšu galvenā direktora 30.07.1941. pavēli nr.22 pārskaitīts Finanšu direkcijas dienestā, Finanšu departamenta Valsts grāmatvedībā par vecāko grāmatvedi. Ar Finanšu galvenā direktora 23.09.1941. pavēli nr.172 iecelts par revidentu Finanšu departamenta Pašvaldību budžetu daļā. Ar Finanšu ģenerāldirektora 31.03.1943. pav. nr.115 ar 1.04.1943. atbrīvots no darba, saskaņā ar Pašvaldību budžetu daļas izslēgšanu no Finanšu ģenerāldirekcijas sastāva.

4.10.1944. kopā ar sievu un jaunāko meitu Zigrīdu uzkāpuši uz kuģa Rīgā, lai dotos bēgļu gaitās uz Dancigu, Vācijā (tagad Gdaņska (Gdańsk), Polijā; kuģis 5.10. vēl atrodas Rīgā). No Dancigas ar vilcienu, vairākas reizes pārsēžoties dzelzceļa stacijās Danciga-Diršava (Dirschau, tagad Tčeva (Tczew)-Kistrīna (Küstrin, tagad Kostšina pie Odras, Polijā (Kostrzyn nad Odrą)-Zemtenberga?, iespējams, Zenftenberga (Senftenberg) -Drēzdene (Dresden), 10.10.1944.  ieradušies Meisenē, Vācijā. No 10.10.1944. - 16.08.1945. dzīvojuši Jacobistraße  (tagad Ossietzkystraße) https://ej.uz/xrqm pie sievas māsas Līnas 1. vīra dēla sievas radiem Gillēm (Gille) Meisenē (Meißen), Saksijā, Vācijā.

No 11.1944. - 04.1945. strādājis mašīnbūves fabrikas Maschinenfabrik Imperial G.m.b.H. noliktavā Meisenē, Hainstraße 15?. Pēc II pasaules kaŗa vairākus mēnešus strādājis par tulku Meisenes pilsētas pašvaldībā (Rathaus, iespējams, arī pilsētas komandantūrā (Stadtkommandantur).

Pēc 2. pasaules kaŗa beigām, no 18.08.1945. dzīvojuši Bonitschā? bēgļu nometnē. 3.09.1945. ar auto ieradušies Ceitheinas (Zeithain) bēgļu nometnē. No 4.09.1945., pārmaiņus ar vilcienu un auto devušies atpakaļ uz Latviju. No 7.-8.09.1945. dzīvojuši nometnē Gerlicā (Görlitz), Vācijā. 11.09.1945 nonākuši   padomju kaŗaspēka okupētajā Polijā. 20.09.1945. nonākuši Novosokoļņikos   (Новосокольники), Pleskavas apgabalā, Krievijā, kur gaidījuši vilcienu uz Rīgu.
29.09.1945. atgriezušies Rīgā, dzīvojis Baldones ielā 26-3.

No 16.12.1945. līdz 2.03.1946. strādājis par LPSR Tautas komisāru (ministru) padomes Valsts apgādniecību un poligrafisko uzņēmumu pārvaldes galveno grāmatvedi. 

No 18.07.1946. līdz 4.03.1948. strādājis par galvenā grāmatveža vietnieku LPSR Pārtikas rūpniecības ministrijas Apgādes un sadales trestā.

No 15.03.1948. līdz 25.06.1953. strādājis par grāmatvedi LPSR Tekstilrūpniecības pārvaldē "Lattekstilsnab" (vēlāk darbavieta apvienota un nokļuvusi LPSR Vieglās rūpniecības ministrijas pakļautībā; pārsaukta par Materiāli techniskās apgādes pārvaldi "Latļegsnab").

No 26.07. līdz 26.09.1953. strādājis par līgumstrādnieku bāzē "Latļegpišesnab".

No 01. līdz 06.1954. strādājis par līgumstrādnieku LPSR Plaša patēriņa rūpniecības preču ministrijas Apgādes galvenās pārvaldes bāzē "Latglavpromsnab".

No 14.06.1954. līdz pensionēšanās brīdim 2.02.1959. strādājis par vecāko grāmatvedi LPSR Vieglās rūpniecības (Tautas Komisariāta) ministrijas tekstilfabrikā Iļģuciemā.

No 1930-1933 bijis Latvijas demokratiskā centra partijas biedrs.

Pirmskaŗa Latvijā bijis Latvijas Grāmatvežu savienības biedrs. 

Pēc padomju okupācijas bijis Sabiedrisko darbinieku arodbiedrības biedrs.

No  jaunības dienām spēlējis šachu. 04.1911. Liepājā piedalījies 5. Baltijas šacha turnīrā. 03.1932. ieguvis šacha meistara titulu Latvijas Grāmatvežu savienības 3.šacha turnīrā, kuŗš noticis Rīgā no 15.12.1931. līdz 8.03.1932.

Miris 12.11.1968. Rīgā. 16.11.1968. plkst. 12:30 izvadīts no 1.Meža kapu kapličas un apglabāts Brilovsku-Priedulu dzimtas kapavietā 1. Meža kapos, Rīgā.

Luterticīgs, 4.02. (23.01. pēc v. st.) 1883. kristīts Jelgavas Sv. Annas ev. lut. baznīcā. 23. (7. pēc v. st.) 11.1899. vācu mācītājs Rūdolfs Šēns (Schoen arī Schön) iesvētījis Liepājas Sv. Annas ev. lut. baznīcā.

Maskavā saticis savu jaunības dienu paziņu Olgu Hertu Priedulu (29.01.1889. Liepājā - 12.06.1972. Rīgā), ar kuŗu 10.09.1914. (28.08. pēc. v. st.) salaulājies Maskavas ev. lut. Pēteŗa un Pāvila baznīcā. Ģimenē ir 4 bērni: Tamāra (1914? Maskavā -1915? Maskavā), Ņina (25.05.1917. Maskavā - 10.01.1985. Sidnejā, Austrālijā), Lidija (25.08.1921. Rīgā  - 14.12.2010. Lapmežciemā) un Zigrīda (14.03.1925. Rīgā - 25.03.2014. Rīgā).

 

LVVA, 235. f., 2.apr., 941. l., 4. (5/76) lp. - Roberta Brilovska dzimšanas ieraksts nr.8 Jelgavas Sv. Annas pilsētas draudzes 1883.g. metriku grāmatā https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2392:19662#&gid=1&pid=6;

LVVA, 472.f., 3.apr., 343.l. - Kurzemes guberņas kamerālvalde (1840. - 1918.). Liepājas rentejas ierēdņa Roberta Brilovska dienesta gaitu apraksts;

LVVA, 476.f., 1.apr., 649.l., 8a, 11.-12.lp. - Liepājas rentejas ierēdņu lietas (no 18.06. 1904.);

LVVA, 2996.f., 2.apr., 43297.l. (Roberta Brilovskis 1920. g. Latvijas pase) https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-CSZC-4S7W-C?mode=g;

Roberta Brilovska dienesta gaitas apraksts Finanšu ministrijā, dienesta akta nr. Ad.i.35;

Roberta Brilovska dienesta gaitas apraksts Finanšu ģenerāldirekcijā, dienesta akta nr.Ad.p.12-123;

Laikraksts "Rīgas Balss" nr.266, 14.11.1968. Sludinājumi, 7.lpp. https://ej.uz/6y5q;

Mazdēla Kārļa Līdakas (dzim. Līdaks) dati no ģimenes archīva.