Francis Tokars

Francis Tokars dzimis zemnieka Jāņa Tokara un viņa sievas ? ģimenē. Dzimšanas vieta – Kauņas guberņa, Vilkomiras apriņķis, Topilanci pagasts.

Ticība: katoļticīgs. 

Tautība: lietuvietis, [3] vēlāk – polis. [1]

Pavalstniecība – Krievijas, vēlāk – Latvijas.

Izglītību ieguvis mājās. Valodas prasmes: latviski – runājis, bet rakstīt pratis daļēji, krieviski, lietuviski, poliski runājis, bet rakstīt nepratis.

Pakļauts karaklausībai: karadienests Krievijas impērijas armijā 01.01.1877-17.10.1880 (pēc v. s.). Iesaukts dienestā no Vilkomiras apriņķa. Ieskaitīts 127. Putivļas kājnieku pulkā. Ierindnieks. Krievu-turku karā (1877-1878) nav piedalījies, tomēr saņēmis piemiņas medaļu no gaišas bronzas, [3] domājams tāpēc, ka pulks šī kara kampaņā piedalījies. [10]  Atvaļināts rezervē. [3]

Bērni: dēli – Ādolfs, Jānis un Francis; meitas – Viktorija un Jadviga Kristīne. [2]

Sarunvaloda ģimenē – poļu valoda. [3]

Nodarbošanās: kalpotājs – ormanis, [11] vismaz no 01.12.1919 – naktssargs Rīgā, Galvenajā preču stacijā ar algu 300 rbļ. mēnesī, [3] arī atslēdznieks. [1] Pēc Krievijas impērijā pieņemtā pilsētas iedzīvotāju šķiriskā sadalījuma piederējis Rīgas pilsētas strādniekiem – nodokļu maksātājiem. [2]

Laulājies ar Mariju Brinku [3] ?.

Ar sievu skaitījies piederīgs Kauņas guberņai, apgabalam, kas neietilpa Latvijas teritorijā, tādēļ 01.12.1919, pēc  aptuveni 50 gadu nodzīvošanas Rīgā, abi kopā lūguši viņus uzņemt Latvijas pavalstniecībā. Iesniedzot Iekšlietu ministram lūgumrakstu par uzņemšanu Latvijas pavalstniecībā, 21.10.1920 Rīgas prefektūras ārsts devis slēdzienu par veselības stāvokli, apliecinot, ka vecuma dēļ varējis strādāt tikai vieglākus darbus, piemēram, būt par sētnieku. Tā kā bijuši spējīgi paši sevi uzturēt un politiskās uzticamības ziņā par viņiem nekas „šaubīgs nebija manīts”, tad ar Ministru kabineta lēmumu Francis Tokars ar sievu Mariju 12.11.1920 [3] uzņemti Latvijas pavalstniecībā. Svinīgo zvērestu nodevuši [4] Rīgā 26.11.1920. [3]

Dzīvojis Kauņas guberņā, Vilkomiras apriņķī, Šmudecku pagastā. Kopš 1870. g. dzīvojis Rīgā, Ieroču ielā 10, bet kopš 08.08.1912 [3] – Rīgā, Invalīdu ielā 6, [1-3] personīgā divstāvu koka mājā ar pagalmu. [3]

12.06.1912 (pēc v. s.) kopā ar dzīvesbiedri iegādājies nekustamo īpašumu Rīgā, Invalīdu ielā 6, [A] līdz ar visām ēkām, piederumiem, tiesībām un pienākumiem, saglabājot Rīgas pilsētas virsīpašuma tiesības, par labprātīgi norunātu un atbilstoši īpašuma patiesajai vērtībai uzrādītu pirkšanas maksu – 11000 rbļ.

07.07.1912 (pēc v. s.) Rīgas – Valmieras zemesgrāmatas nodaļa saņēmusi Rīgas notāra Fridriha Veikleviča sagatavoto lūgumrakstu par iegādātā nekustamā īpašuma apstiprināšanu zemesgrāmatā. Kopā ar lūgumu iesniegts arī notāra F. Veikleviča kantorī apstiprinātā pirkuma līguma noraksts, kas noslēgts starp pārdevēju zemnieku Mārtiņu Jura d. Puriņu un pircējiem zemniekiem, laulātajiem Franci Jāņa d. un Mariju Kārļa m. Tokariem. [B}

Gruntsgabals tolaik robežojies ar Šmerļupīti (strautu),6 tas noteicis tā izliekto formu. Ēkas, kuru celtniecību uzsācis K. Grundšteins, domājams bijušas vecākās būves Invalīdu ielā. No Rīgas pilsētas valdes Būvniecības komisijas saņemtas atļaujas celt divas koka dzīvojamās ēkas un mūra namu tualetei, kas uzcelts pagalma stūrī. Astoņu dzīvokļu divstāvu koka nams 1919. g. sabombardēts, tādēļ Būvvaldei lūgta atļauja tā nojaukšanai. Lai gan iestāde sākumā uzstājusi, ka ēka atjaunojama, vēlāk dota piekrišana. Otra ēka ar trim dzīvokļiem arī bijusi divstāvu, taču nedaudz iedziļinātā pagraba dēļ skaitījusies vienstāva. 1939. g. Tokaru ģimene ēku atjaunojusi un labiekārtojusi, izveidojot otrajā stāvā dzīvokli. Vēlākajos gados puspagrabā tikuši iebūvēti trīs nelieli dzīvoklīši, pie kuru apvienošanas tiek strādāts mūsdienās. [11]

Miris 69 gadu vecumā Rīgā. [7, 8]

Apbedīts Rīgā, Miķeļa kapsētā. [11]

A Īpašums atradies Rīgā, Pēterburgas priekšpilsētā, 7. statistiskajā rajonā – Invalīdu ielā 6; pēc pilsētas gruntsgabalu grāmatām – grupas Nr. 17 un grunts Nr. 98; pēc zemesgrāmatām – hipotēkas iecirknis II un Nr. 1456. [5]

B Nekustamajam īpašumam īpašnieki mainījušies vairākkārt. 1909. gadā Mārtiņš Puriņš to iegādājies no Rīgas Krājaizdevumu biedrības, kura īpašumu 1906. gadā publiskā izsolē nopirkusi no Kristiāna Grundšteina. Īpašnieks savu nekustamo mantu 06.02.1899 (pēc v. s.) bija ieķīlājis Rīgas Hipotēku biedrībai 4200 rbļ. liela aizdevuma saņemšanai. Arī pirms tam K. Grunšteins nekustamo īpašumu apgrūtinājis ar hipotēku – 13.05.1898 (pēc v. s.) tas ieķīlāts Eduardam Teodoram Osvaldam Johanam Platam par 7500 rbļ. Savukārt Kurzemes guberņas, Dobeles apriņķa, Annasmuižas pagasta zemnieks Kristiāns Mārtiņa d. Grundšteins neapbūvēto Rīgas pilsētas zemes gabalu 112 kvadrātasu platībā 31.03.1898 (pēc v. s.) iegādājies no Rīgas strādniekiem – nodokļu maksātājiem piederīgās atraitnes Līzes Pētera m. Laumanes par 500 sudraba rubļiem. Atraitnes īpašumu veidojuši divi gruntsgabali. Lai mazāko no tiem pārdotu, 13.03.1898 no Rīgas pilsētas valdes Būvniecības komisijas saņemta atļauja par īpašuma pārdali divās atsevišķās hipotēku vienībās, atbilstoši pilsētas mērnieka R. Štegmana 28.02.1898 (pēc v. s.) izstrādātajam rasējumam. [3]

Avoti:

1. LVVA, 2942. f., 1. apr., 5385. l.
2. LVVA, 2942. f. 2. apr., 2965. l.
3. LVVA, 3234. f., 2. apr., 3214. l.
4. VIII. saraksts... Waldibas Wehstnesis, Nr. 50 (1921, 4. marts), 2.-3. lpp.
5. Galvas pilsētas Rīgas gruntsgabalu un ielu saraksts 1939. gadā. Rīga : Galvas pilsētas Rīgas valde, 1940. 138. lpp.
6. Invalīdu iela. No:  Rīgas ielas : enciklopēdija. [Rīga ]: Drukātava, 2009. - 3. sēj. , 191. lpp. : fotogr., k.  ISBN 978-9984-798-86-8.
7. Riga. Miruschee registreti 11. februarī. Latwijas Sargs, Nr. 34 (1925, 12. febr.), 3. lpp.
8. Rīgas apgabalt.[iesas] 3. civilnodaļa… Valdības Vēstnesis, Nr. 21 (1939, 26. janv.), 4. lpp.
9. Rīgas pilsētas nekustamu īpašumu valde… Valdības Vēstnesis, Nr. 70 (1939, 25. marts), 5.-7. lpp.
10. Путивльский 127-й пехотный полк [tiešsaiste]. [B. v.] : Википедия, свободная энциклопедия, [b. g.] [skatīts 2016-16-11]. Pieejams: https://ru.wikipedia.org/wiki/Путивльский_127-й_пехотный_ полк.
11. Foto un dokumenti no ģimenes arhīva.