Pēteris Ābrams

Kara lidotājs; viens no latviešu aviācijas celmlaužiem

Dzimis Burtnieku pagastā.[3] 1909. gadā kopā ar Kārli Viziņu Rīgā uzsāk planiera būvi.[4] 1911. gadā darbs pie planiera bija pabeigts[3] un tas tika veiksmīgi izmēģināts Čiekurkalnā, pēc kam izmēģinājumi tika pārcelti uz Pārdaugavu. Ar šo planieri Ābrams un Viziņš apguva lidotparasmi. Turpmāk bija iecerēt planierim pievienot arī motoru, ko Ābrams bija jau sācis būvēt, tomēr līdzekļu trūkuma un kara sākuma dēļ šis projekts netika novests līdz galam.[4]

1914. gadā, kad sākās Pirmais pasaules karš, Ābrams brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, kur nosūtīts dienēt uz Gatčinas aviācijas skolas Foto nodaļu. Par izrādīto interesi aviācijas jomā skolas administrācija atļāva viņam iestāties tajā.[3] 1915. gadā viņš absolvēja Gatčinas aviācijas skolu, kas ļāva turpināt dienestu jau kā kara lidotājam.[2] Krievijas pilsoņu kara laikā dienējis Sarkanās armijas aviācijas 45. eskadriļā,[3] bet vēlāk iekļāvies Padomju Latvijas armijas aviācijā.[5]

1920. gada februāra otrajā pusē netālu no pilsētas Veļikije Luki nogāzās lidmašīna LVG P-1, ko vadīja vācieties Pauls Lange, kurš veica slepenu misiju vācu komunistu (spartakistu) uzdevumā. Viņam bija jānogādā vēstule Ļeņinam Maskavā. Kārlis Viziņš, kurš atbildēja lielinieku 15. armijā par aviācijas remontdarbiem, Langem ieteica turpināt ceļu pa sauszemi, kamēr viņš saremontēs lidmašīnu, lai Lange varētu ar to atgriezties Vācijā. Lidmašīna turpat, kur bija avarējusi, tika saremontēta un Ābramam, Viziņam, kā arī lidotājam novērotājam Osim tika uzdots pārvietot lidmašīnu uz kādu priekš pacelšanās derīgu laukumu netālu no avārijas vietas. Tā vietā visi trīs veica 380 kilometrus garu pārlidojumu un 1920. gada 22. martā nosēdās pretinieka, tas ir, Latvijas teritorijā Ķekavā netālu no Katlakalna ciema. Lai arī nosēšanās beidzās ar lidmašīnas apgāšanos un bojājumiem spārniem, propellerim u.c. daļām, tomēr vēlāk tā tika saremontēta un vairākus gadus kalpoja Latvijas armijai.[3][5]

No 1920. gada aprīļa Ābrams atrodas Latvijas Kara aviācijas dienestā. 25. aprīlī piedzīvojis avāriju, kad vadījis Sopwith Camel lidmašīnu, tomēr vēlāk lidmašīna tika saremontēta. 25. jūlijā piedalījies pirmajos Latvijas aviācijas svētkos Spilvē, vadot lidmašīnu LVG Nr. 24.[3] 1921. gada februārī demobilizēts.[2] Pēc tam pievērsies fotogrāfa darbam, tomēr jau 1923. gadā atgriežas armijā, kur dien Jūras aviācijas nodaļā.[3] 1924. gada 1. jūnijā Liepājā kopā ar lidotāju motoristu A.Bahmani[2] iet bojā aviokatastrofā, kad veicis lidojumu ar lidlaivu Savoja S16.[1]

***