Jānis Rezevskis

*1872. III 01. Degoles pag. 

                Beidzis Jelgavas ģimnāziju,

                1892/1896. beidzis Tērbatas Universitātes teoloģijas fakultāti, cand. theol.,

                1896/1901. mājskolotājs Tukumā,

                1901. mācītāja palīgs Jelgavā,

                1902/1907. skolotājs Kremenčugā un Rīgas Aleksandra ģimnāzijā,

                1907/1926. Priekules draudzes mācītājs,

                1924. Latvijas Universitātes lektors,

                1930. ieguva Dr. theol. grādu,

                1936. XI 12. ievēlēts par profesoru teoloģijas fakultātē.     

                Avots:       „Students” # 6/1936.

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.

---

LU Teoloģijas fakultātes profesors.

"Daugavas avīze" 1943.gadā raksta: "Universitātes teoloģijas fakultātes saime, atceroties savu pirms diviem gadiem mirušo darba biedri un audzinātāju profesoru Rezevski, pulcējās šinīs dienās pie viņa dusas vietas Rīgas Meža Kapu "Lettonias" nodalījumā, kur nolika piemiņas plāksni. Izjustus piemiņas vārdus universitātes ilggadīgajam mācības spēkam veltīja fakultātes dekāns prof. K. Kundziņš un sekretārs profesors Zitāns, noliekot fakultātes vārdā krāšņu vainagu. Rosīgais zinātnieks atstāja šīs zemes gaitas boļševiku baigā gada pašās beigās, nespēdams vairs izturēl toreizējo patvaldnieku teroru. Tagadējās piemiņas svinībās varēja piedalīties tikai nelaiķa meita no tuviniekiem, jo profesora Rezevska dēls savu dzīvību pagājušā gadā upurēja uz tēvzemes altāra cīņā pret boļševismu austrumos. 

Jānis Rezevskis dzimis 1872. gada 1. martā Irlavas Jauninkās kā saimnieka un bijušā skolotāja dēls. Mācījies Ozolmuižas - Smārdes pagasta Tukuma baznīcas un apriņķa skolās, bet no 1885. līdz 1889. gadam Jelgavas ģimnāzijā, pēc kam studējis Tērbatā teoloģiju, iegūdams pirmās šķiras kandidāta grādu. Sākumā bijis mājskolotājs, vēlāk skolotājs Cirķeļa proģimnāzijā Talsos, pēc kam mācītāja adjunkts Jelgavas latviešu pilsētas draudzē. 1902. gadā — vācu valodas skolotājs Kremečugā, tad Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Par mācītāju darbojies Priekulē, bēgļu laikā bijis ticības mācības skolotājs Tērbatā, bet Rīgā pasniedzis pirmā valsts un Dzeņa privātģimnāzijā arī latiņu valodu. 1934.gadā ievēlēts par Jaunās Derības grieķu valodas lektoru Latvijas universitātes teoloģijas fakultātē. 1933. gadā aizstāvējis teoloģijas doktora disertāciju par Pirmskristietības un Jēzus attiecībām pret īpašumu, kad arī ievēlēts par vecāko docentu, bet 1936. gadā - par profesoru. No Rezevska izcilākiem darbiem minami viņa pētījumi par Aizkraukles Šulcu un viņa zemnieku likumie. Bez tam Rezevska teoloģiskie raksti ievietoti Rīgas latviešu biedrības zinību komisijas izdotā konversācijas vārdnīcā. Profesors Rezevskis sarakstījis daudz zinātnisku darbu arī vācu valodā."

Uzraksts uz kapa plāksnes:

"Es zinu tavus darbus un tavu pacietību.

            Teoloģijas fakultāte"

Apbedīts blakus Vilhelmīnei Rezevskai.