Skaidrīte Lūse

Dzimusi Skujenes pagastā.

Viņai bija māsa Ausma Lagzdiņa (1933-1987). Skaidrīte pabeidza komercskolu, iestājās Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē. Tie bija pēckara gadi. 1949. gadā Latvijas Universitātē par rektoru kļuva J.Jurgens, kurš pastiprināja cīņu ar buržuāziskiem elementiem. Skaidrīte negaidīja izslēgšanu, pati pārtrauca studijas.

Stājās darbā bibliotēkā, vēlāk Rīgas Politehniskajā institūtā par laboranti. Tas bija sekretāres darbs un desmitiem gadu līdz aiziešanai pensijā bija teicama saimniece Celtniecības fakultātes Būvražošanas katedrā Kaļku ielā, pēc tam Ķīpsalā. Katedras telpās vienmēr priecēja visdažādākie augi, ziedēja klīvijas, kaktusi; no sēkliņām izauga vairāku šķirņu palmas u.c. Sarunās ar Skaidrīti varēja dzirdēt pieminam kaķeni Mīci. Augusi laukos, viņa saviem mājas mīluļiem lika ievērot stingrus noteikumus. Bija laiks, kad arī Ķīpsalas studentu kopmītnes pagraba skaistie kaķēni vējā un salā gaidīja Skaidrīti nākam uz darbu.

1995.gadā piešķirts RTU Goda darbinieka  nosaukums kā Būvniecības fakultātes speciālistei.

Bija precējusies ar Hariju Lūsi (1924-1990), kurš jaunībā bija aktieris Jaunatnes teātrī, pēc tam sagādnieks Leļļu teātrī. Pēdējos mūža gados strādāja RPI Celtniecības fakultātē, cilvēks ar zelta rokām. Motocikls kalpoja ceļošanai divatā pa Latvijas skaistākajām vietām, tāpat ceļš veda uz zināmajām makšķerēšanas vietām.

Kopēja kapavieta ar vīru, māsu un māti Mildu Brenci (1900-1982).