de

Kārlis Šics

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
31.07.1904
Tot:
18.09.1981
Kategorien:
, Kommunist, Staats-und KP-Chef
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Cimetière de la Forêt (Riga)

Kārlis Šics (1904. gads — 1981. gada 18. septembris) bija latviešu politiķis. Bijis nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas prezidija loceklis, kā arī Latvijas PSR vieglās rūpniecības tautas komisārs.

Biogrāfija

Kārlis Šics piedzima 1904. gadā Ungurpils pagastā. Beidzis pamatskolu, pēc tam strādājis dažādās darbnīcās. 1927. gadā sāka darboties Latvijas Komunistiskajā partijā, neilgi pēc tam pārcēlās uz Rīgu.

1929. gadā kļuva par Komunistiskās partijas biedru un tika ievēlēts par kurpnieku šūniņas sekretāru. No 1931. līdz 1933. gadam iecelts dažādos partijas amatos. 1934. gadā par pretvalstisku darbību ieslodzīts. Pēc atbrīvošanas atsācis pagrīdes darbību. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā kļuva par nedemokrātiski ievēlētās Tautas Saeimas deputātu un prezidija locekli. Bija viens no divdesmit parlamenta delegātiem, kas Maskavā lūdza Latvijas iekļaušanu PSRS. Pēc tās kļuva par vieglās rūpniecības tautas komisāru jaunajā valdībā.

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā paralēli darbam valdībā kļuva par Ražošanas kooperācijas valdes priekšsēdētāju un Latvijas PSR Tautas saimniecības padomes Vietējās rūpniecības pārvaldes priekšnieku.

Miris 1981. gada 18. septembrī.

Apbalvots ar diviem Darba Sarkanā Karoga ordeņiem un vairākām medaļām.

Ursache: wikipedia.org, Rīgas dome

Keine Orte

    loading...

        15.07.1940 | PSRS armijas okupētās Latvijas teritorijā notiek neleģitīmas Tautas Saeimas vēlēšanas

        Tās bija "vēlēšanas bez izvēles",- balsot varēja par vienīgo "Darba tautas bloku". Politiķis Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā. Oficiāli vēlēšanās piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, vēlēšanu komisija paziņoja, ka 97,6% vēlētāju ir nobalsojuši par Darba tautas bloka kandidātiem. Nākamajās vēlēšanās- jau pēc kara,- "nepilnība" tika labota,- vēlēšanās parasti piedalījās virs 99% vēlētāju

        Hinzufügen Speicher

        25.08.1940 | Latvijas PSR 1. Ministru Padome. MP priekšsēdētājs V. Lācis

        1940. gada 25. augusts 1959. gada 27. novembris Līdz 1946.g. - Tautas komisāru padome

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter