Vija Maldupe

Vija Maldupe - Rīgā š. g. 14. martā no ļaundara rokas noslepkavota gleznotāja. Viņas trīs meitas — divas studentes un viena skolniece — palikušas vienas, bez gādnieka, jo meiteņu tēvs, arī gleznotājs, Juris Baklāns miris ar sirdskaiti pirms septiņiem gadiem.

Vijas brālis Aivars Maldups (1944), jurists, kaskadieris, ilgus gadus bijis Tieslietu ministrijas valsts sekretārs.

Vija Maldupe dzimusi 1947. gada 12. martā Rīgā.

1967. gadā iestājusies Valsts Mākslas akadēmijā glezniecības nodaļā, kuru absolvējusi 1973. gadā. Vijas dzīvē bija divas lietas, kurām tā nodevās ar visu sirdi: gleznošana un viņas bērni. Savas meitenes viņa audzināja pati, neveda uz bērnudārzu. Kad pirmās divas meitas bija maziņas, ģimene dzīvoja komunālā dzīvoklī, kur, lai mazie bērni netraucētu pārējos dzīvokļa iemītniekus, Vija dažkārt iedeva mazajām rokā otu, un viņas darbojās ar lielu aizrautību. "Tās meitenes bija tikpat kā ar otu rokā piedzimušas" atceras sirmā vecmāmiņa. Tikai 1981. gadā mākslinieku pāris dabūja atsevišķu dzīvokli. 1982. gadā piedzima trešais bērns — Anna. Drīz arī viņa dabūja otu rokā, un nu strādāja visi: gleznoja tēvs un māte, vingrinājās bērni. Saskatīdami meitenēs talanta iedīgļus, vecāki viņas apzinīgi vadīja un virzīja uz mākslas skolām.
Pēc vīra nāves Vija Maldupe rūpējās viena pati par savām meitām.

1990. gadā Ziemassvētku brīvlaikā māte aizveda vecāko meitu uz Parīzi parādīt mākslas muzejus un katedrāles. 1991. gadā viņa tāpat aizveda Lienu. "Uzskatu par savu misiju bērnus šurp atvest," viņa rakstīja vēstulē no Parīzes. Meitenes no šī ceļojuma daudz mantoja tieši glezniecības laukā.
Katrai meitai ir atšķirīgs stils, kas nav samaināms ar mātes stilu. To Vija pierādīja savā februāra izstādē, pieņemdama klāt pa vienai Lienas un levas gleznai.

leva Baklāne (dz. 1974. gada 13. jūlijā) ar teicamām sekmēm 1992. gadā beidza Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolu un tūlīt iestājās Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Viņa tagad ir 4. kursā, vēl jāstudē 2 gadi.

Liena Baklāne (dz. 1976. gada 23. martā) sekoja māsai, ar teicamām sekmēm nobeigdama Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolu 1994. gadā un tūlīt iestādamās Valsts Mākslas akadēmijā. Liena tagad ir otrā kursā, viņai jāstudē vēl 4 gadi.

Anna Baklāne (dz. 1982. gada 7. decembrī) tagad mācās Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolas 7. klasē. Viņai tur vēl jāmācās 4 gadi, un viņa tāpat cer tālāk mācīties Mākslas akadēmijā; tātad  viņai stāv priekšā vēl desmit skolas gadi.

Tagad, kad ģimenei pēkšņi atrauta māte un gādniece, visu trīs meiteņu nākotne ir nostādīta zem jautājuma zīmes.

Savā īsajā mūzā ne Vija Maldupe, ne Juris Baklāns nebija paguvuši sarīkot daudz personālizstāžu, bet bija piedalījušies daudzās grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Daudz Vijas gleznu izstādītas ārzemēs: Lietuvā (Viļņā), Maskavā, Somijā, Dānijā, Vācijā, Polijā, Čechijā, Bulgārijā, Ungārijā, Itālijā, ASV, Kanādā un pēdējā nesen Anglijā. Vienu Vijas gleznu nopirka Tretjakova muzejs Maskavā.
Vija Maldupe ir ilustrējusi grāmatas: Valža "Staburaga bērnus", Plūdoņa "Mazā Anduļa pirmās bērnības atmiņas", Akurātera "Kalpa zēna vasām", Leona Brieža bilžu grāmatu mazbērniem "Mazais mazītiņais", kā arī A. Krūkļa dzeju grāmatu "Rozes uz barikādēm".

Pagājušā gadā sakarā ar saimnieciskām grūtībām un banku bankrotu cilvēki Vijas Maldupes gleznas pirka mazāk, viņas ienākumi samazinājās. Ja bez krāsām iztikt nevarēja, tad Vija darīja to pašu, ko daudzi maksāšanas grūtībās nonākušie mūsdienās dara; palika pilsētai parādā par dzīvokli, vienmēr cerēdama parādu nomaksāt tad, kad pārdos kādu gleznu.

Kad pēc mātes nāves dzīvokli uz sava vārda gribēja pārrakstīt vecākā meita leva, viņai pieprasīja parāda samaksu. Tādas naudas viņai, protams, nav. Un visām trim meitenēm draud izlikšana uz ielas.

Meitenes ir izcili apdāvinātas gleznotājas, un viņu skolotāji ir ļoti norūpējušies par viņu tālāko likteni. Viņas ir saņēmušas materiālu atbalstu gan no J. Rozentāla skolas, gan no Mākslas akadēmijas, tā ka trūkumu viņas pagaidām necieš.

Akadēmija un skola arī lūgusi Rīgas Domi, lai atlaiž meitenēm dzīvokļa parādu, bet atbildes vēl nav. Abas vecākās meitas iesniegušas stipendijas lūgumus Kultūras fondam, bet arī no turienes nekas vēl nav dzirdēts.

Jauno mākslinieču eksistence ir apdraudēta, jo vienīgais drošais ienākums pašreiz levai un Lienei ir teicamnieku stipendija akadēmijā: levai 11 lati, Lienai 10 lati mēnesī. Vecākā meita leva plāno tuvākā laikā rīkot savu izstādi un cer kādas gleznas pārdot, lai nodrošinātu eksistenci sev un māsām.

Avots: "Brīvā Latvija", 20.05.1996