Nikolajs Kūlainis

Sieva - Zelma. Bērni - Ausma Robežniece, Kārlis Kūlainis.

Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni bijis bēgļu gaitās Maskavā, bet 1919. gadā atgriezies Rīgā.
1924. – 31. gados viņš mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā (izstājies no J. Tillberga Figurālās glezniecības meistardarbnīcas).

Izstādēs mākslinieks piedalījies no 1929. gada.
Pēc Otrā pasaules kara republikas izstādēs piedalījies reti, taču samērā regulāri rīkojis nelielas personālizstādes Rīgā un provincē.

N. Kūlainis bijis viens no apvienības “Radigars” veidotājiem un vadītājiem. No 1936. gada viņš darbojies Latvijas tēlojošo mākslinieku biedrībā, no 1939. gada – mākslinieku apvienībā “Rosme”. No 1944. gada bijis Mākslinieku savienības biedrs.

Mākslinieks pievērsies galvenokārt pilsētas skatiem, bieži gleznojis Rīgu nakts uguņu gaismā, un šo motīvu attēlošanai izstrādājis noteiktu glezniecības paņēmienu kopumu.

Avots: “Māksla un arhitektūra biogrāfijās” Atb. red. A. Vilsons – Rīga, 1996 – 2.sēj.

Laikraksts "Laiks" 2008.gadā raksta: "Viņš ir mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā profesora Jāņa Roberta Tillberga vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā, bet to nebeidza: kopā ar Jēkabu Strazdiņu bija uzzīmējis plakātu, kas aizstāvēja trūcīgos audzēkņus, salīdzinot Vilhelma Purvīša daudzās algas ar audzēkņu skopajiem ienākumiem. Pēc šī notikuma Nikolajs Kulainis mākslas studijas pameta. Šis fakts vien norāda, cik aktīvs viņš bija pēc dabas. Tāds pats viņš bija arī citviet. Kūlainis līdz ar citiem domubiedriem 1927. gadā nodibināja mākslinieku apvienību "Radigars", kas apvienoja galvenokārt Akadēmijas audzēkņus un bija pierakstīta Maskavas ielas dzīvoklī, kuru Nikolajs Kūlainis īrēja kopā ar studiju biedriem Jēkabu Strazdiņu un Jāni Rikmani. Šī studentu vienība bija visai trūcīga, muzejos telpas nevarēja noīrēt vai arī tai atteica, tādēļ grūti gāja ar gleznu pārdošanu. Reiz pat sarīkoja izstādi brīvā dabā "Zem liepām". Tikpat sīvi Nikolajam Kūlainim nācās cīnīties par savu vietu skatītāju vidū. Pēc sarīkotās izstādes dzīvoklī 30. gadu vidū viņš kļuva populārs ar saviem pilsētas skatiem nakts apgaismojumā. Tie joprojām ir visai populāri un diezgan labi kotējas kolekcionāru vidū. Izstādē galerijā "Antonija" apskatei izliktas galvenokārt neliela izmēra gleznas - gan minētie nakts skati, gan arī ainavas un klusās dabas. Jāteic, ka pilsētas ainavas ar mākslīgo apgaismojumu ir patiesi visaugstākais viņa sasniegums. Tiesa gan, bieži vien tās ir panaivas, sevišķi figūru zīmējumā, bet sirsnīgas, kas acīmredzot uzpērk šī visumā viduvējā mākslinieka reputāciju."