Jūlijs Johans Ruments

Jūlijs Ruments dzimis 1900. gada 14. decembrī  Rūjienā. No 1918. līdz 1920. gadam piedalījies Latvijas atbrīvošanas cīņās pret boļševikiem. 1922. gdā iestājies Latvijas universitātes ķīmijas fakultātes farmācijas nodaļā, kuru ļoti sekmīgi beidzis 1927. gada maijā, iegūdams farmācijas kandidāta grādu. Studiju laikā viņam piešķirta pirmā godalga par sacensības darbu — «Mikroorganismu ietekme uz vilkogu lapu izvilkumu». Pēc Universitātes beigšanas darbojās mūsu
Universitātes aptiekā un Farmācijas pārvaldes ķīmiskā laboratorijā.
No 1928. līdz 1935. gadam nelaiķis ir Zemkopības ministrijas bakterioloģiskās laboratorijas vadītājs. Šeit viņš ļoti daudz darīja Latvijas eksporta sviesta uzlabošanā, un reizē ar to stipri ietekmēja Latvijas piensaimniecību, kurai sakarā ar strauji pieaugušo konkurenci vajadzēja sevišķu vērību piegriezt sviesta kvalitātes celšanai. Vispirms nelaiķis ar saviem sistemātiskiem pētījumiem noskaidroja stabilu pienskābes baktēriju tīraudžu ražošanu, kurām, kā zināms, ir liela nozīme laba un izturīga sviesta gatavošanā. Ar to Latvijas piensaimniecība kļuva neatkarīga no importējamām tīraudzēm. Daudz viņš strādāja arī par citiem praktiskās piensaimniecības jautājumiem, kā pelējumu apkarošanu pienotavās, sviesta mikrostruktūru, aku un pienotavu iekārtu hlorēšanu, sviesta skalojamā ūdens ietekmi uz sviesta izturību un citronskābes nozīmi pienā sviesta aromas iegūšanā. Par šiem jautājumiem prof. Ruments nolasījis vairākus referātus starptautiskos piensaimniecības kongresos Berlīnē, Romā, Milānā un Kopenhāgenā. Šie referāti ieguva lielu atzinību vispasaules piensaimniecības literātūrā un tos tagad praktiski izmanto piensaimniecībā. Ruments bija viens no tiem pirmajiem zinātniekiem, kurš atrisināja un pierādīja pienskābes dīgļu tīraudzes lielo nozīmi laba un aromātiska sviesta iegūšanā. Šinī jautājumā viņš 1936. g. aizstāvēja doktora disertāciju par tematu: «Pētījumi par pienskābes dīgļu tīrkultūrām un to ražoto acetilmetil-karbinolu". Šim darbam liela praktiska nozīme pienskābes baktēriju tīraudžu pagatavošanā, jo tanī pirmo reizi noskaidrota iespēja šķirot tīraudzes, lietojot objektīvu mērauklu — tā saucamo diacetila skaitli. Šie pētījumi deva jaunus ierosinājumus un aizrādījumus sviesta kvalitātes vēl tālākai uzlabošanai ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.
1936. gadā nelaiķi ievēl par privātdocentu pie praktiskās farmācijas katedras un tā viņš uzsāk savu zinātnisko darbību Latvijas universitātē. 1938. gadā viņu ievēl par docentu un 1942. gadā par ārk. profesoru.
Arī praktiskās farmācijas laukā J. Rumentam ir daudz nopelnu. Viņš izstrādājis vairākas galenisko zāļu līdzekļu pagatavošanas metodes un arī standartizējis Latvijā audzētās sirds glikozīdu drogas. Bez tam izdarījis plašus pētījumus par Baldones un Ķemeru dziedniecības dūņām, nosakot to ķīmiskās un fizikālās īpašības, kā arī dūņu izmantošanas iespēju balneoloģiskā terapijā. Būdams Zemes bagātību pētīšanas institūta dziedniecības dūņu un ūdeņu sekcijas loceklis, Ruments izdarīja plašus pētījumus par Baldones un Ķemeru sēravotu ūdeņiem. Viņš noskaidroja rūgto sārmzemju sulfātu minerālūdeņu izcelšanos Baldones apkārtnē un deva daudz jaunu atziņu turpmākai sēravotu un dziedniecības dūņu pētniecībai Latvijā.
1938./39. māc. gadā bija zinātniskā komandējumā Vācijā un Ungārijā, kur speciālizējies organoterapeitisko zāļu līdzekļu izmeklēšanā un standartizēšanā, kā arī modernajā dziedniecības dūņu pētīšanā.
Līdztekus zinātniskam darbam Universitātē Ruments aktīvi darbojās Latvijas ķīmijas un farmaceitu biedrībās. Ilgus gadus bija Latvijas farmaceitu žurnāla redaktors, Tautas labklājības ministrijas veselības padomes loceklis un vairāku ārzemju zinātnisko biedrību biedrs.

Avots: "Farmaceitu žurnāls", 01.01.1944 ; Tēvijas avīzē (1943-01-16) publicēts mirušo sarakstā.