Aivars Kalve

Dzimis jaunsaimnieka ģimenē. Beidzis Taurkalnes skolu (1954), Rīgas lauksaimn. tehnikumu (1958). Strādāja par Auces raj. kolhozu celtniecības nodaļas tehniķi (1959-60), ZA Astrofizikas laboratorijā Baldonē (1960-61), Meliorācijas projektēšanas inst. un namu pārvaldē (1962-65), 7. profesionāli tehniskajā skolā, žurnāla "Māksla" redakcijā (1967-68). Beidzis VMA Mākslas zinātņu nodaļu (1968). Bijis pedagogs E. Dārziņa mūzikas vsk. un Rīgas lietišķās mākslas vsk., redaktors Rīgas kinostudijā un žurnālā "Zvaigzne" (1979-91), laikrakstā "Elpa" (1991). RS biedrs (1969).
Kopš 1959.gada publicēti raksti periodikā. Pirmā publikācija prozā - miniatūras "Cālēni" un "Mazie kuģi" žurn. "Liesma" 1966 (2.nr.). Stāstu krāj. "Loma" (1967) fiksēti spilgti kara laika iespaidi. Izdoti stāstu krāj. "Sarkans āboliņa lauks" (1971), "Tveice jūlijā" (1976), "Radu raksti" (1981), "Akmeni veļot" (1984), romāni "Vēja kaņepes" (1973), "Atvadas" (1976), "Krītošais Ikars" (1986, sar. 1982, per. 1984), "Sēlija: zaļais krasts" (1987), "Gaisa tilts" (1990), "Atlantu nams" ("Karogs", 1995, 6-8). Stāstos tēloti lauku ļaudis vai cilvēki, kas sociālo apstākļu dēļ no laukiem aizgājuši, bet pilsētā nav iesakņojušies un būtībā skumst pēc dabas un lauku dzīves ētiskās stabilitātes. K. daiļradei raksturīgs nenoteikts, iekšēji neapmierināts varonis, kam trūkst mērķtiecības, būtiska šī varoņa iezīme ir dzīves pārvērtēšana. Tēlojumā liela nozīme mirkļa impresijām, precīzi tvertām redzes gleznām. Publicē arī recenz. par tēlotāju mākslu un aprakstus par māksliniekiem un rakstniekiem.