Jānis Loja

Valodnieks, filoloģijas zinātņu kandidāts (1935.g.), profesors (1951.g.)

Dzimis Pantenes pagastā. 1916.g. beidzis tirdzniecības skolu Valmierā. 1915. g  iestājies Latvijas Sociāldemokrātiskajā partijā. Oktobra apvērsuma laikā bija  Sarkanās gvardes , 1918.gadā   9.latviešu strēlnieku pulka rindās. 1918.-1922. g. laikrakstu Sociāldemokrāts, Komunists u.c. redkolēģijā. 1925.g. beidzis Ļeņingradas universitātes Filoloģijas fakultāti, lasīja lekcijas Rietumtautu komunistiskajā universitātē. 1926-31 vadīja Latviešu valodas un kultūras nodaļu A.Hercena Ļeņingradas valsts pedagoģiskajā institūtā. 1932-34 Svešvalodu katedras vadītājs Maskavas universitātē, 1934-41 Maskavas apgabala Pedagoģiskajā institūtā.

Pēc kara mācībspēks Latvijas universitātē 1944-49, Rīgas un Liepājas pedagoģiskajos institūtos. Personālais pensionārs kopš 1954.gada.

Sastādījis krievu- latviešu vārdnīcu (Maskavā 1940, 1951) un latviešu-krievu vārdnīcu Maskavā 1938, 1948). 50 zinātnisko darbu un grāmatu Valodniecības pamatjautājumi (1958,1968),  Valodniecības vēsture (1961) un  Lingvistisko mācību vēsture ( krievu val. Maskavā 1968) autors.

Dēls - Jānis Loja pabeidza Rīgas 3.vidusskolu un Latvijas valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti.