Fricis Zandbergs

Dzimis Talsu apriņķa Kandavas pagasta Griepciema “Klāvu” mājās.

Mācības sāka vietējā pagasta skolā.

Pēc Pirmā pasaules kara skolu likvidē, bet 1920. gadā to pievieno Kandavas sešu klašu pamatskolai.

1925. gadā, pēc pamatskolas absolvēšanas, iestājās Talsu Valsts vidusskolā, jo Kandavā šajā gadā skolas nav.

Mācību laikā Fricis Zandbergs dzīvoja Talsos pie fotogrāfa Teodora Celmiņa.

1929. gadā mācības Talsu Valsts vidusskolā pārtrauc un iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā.

Izstādēs dažādās Latvijas pilsētās piedalījās no 1930.gada. Bija mākslinieku biedrības "Zaļā vārna" biedrs.

Fricis Zandbergs Latvijas Mākslas akadēmijā studē līdz 1937. gadam. Pēc Jēkaba Spriņģa (1907–2004) izteikumiem, profesors Ģederts Eliass (1887 – 1975) savas darbnīcas atslēgu uzticējis tikai Fricim Zandbergam.

Absolvējis profesora Ģederta Eliasa Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu „Smagie ormaņi”. Tagad darbs atrodas Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja krājumā.

Mācīja zīmēšanu Mākslas akadēmijas vakara kursos.

No 1938. gada mākslinieks strādāja par skolotāju Gaujienas vidusskolā (1938-1940),

1940. gadā Gaujienas skolu inspektors, vēlāk pārgāja strādāt par inspektoru Valkas apriņķa Tautas izglītības nodaļā.

"Koloristu” nogrupējumā izceļas Fricis Zandbergs. Viņa ainavām raksturīga solīda kompozīcija, uzsvērti gaismēnas kontrasti, kas traktēti tīri gleznieciski t.i., ne tā kā gaismas plūdums vai efekti, bet kā tumšo un gaišo toņu pretnostatījums. Lielu vērību Zandbergs piegriež bagātai virsmas apdarei; no šī viedokļa viņa darbi ir interesantākie izstādē. Ja ainavas reizēm saraibina pārāk skaļie gaismas akcenti, tad klusās dabas gleznotas izturētās, klusinātās, bet sulīgās gammās."

A. Eglītis

Otrā pasaules kara laikā, no 1943. gada Fricis Zandbergs dienē latviešu leģiona 15. divīzijas sapieru bataljonā. Karam ejot uz beigām, cīnās 19. divīzijas sapieru bataljonā, virsleitnanta pakāpē.

Latviešu leģionā, apbalvots ar I (1944. gada 23. jūlijā) un II (1944. gada 25. aprīlī) pakāpes Dzelzs krustiem.

Mākslinieks palika Kurzemes cietoksnī un karam beidzoties, pārradās tēva mājās.

No turienes vēlāk tika izsūtīts uz Komsomoļsku, bet pēc tam Karagandas nometni.

Karš un izsūtījums atņēma dzīves 14 gadus.

No Karagandas 1955. gadā mākslinieks atgriezās smagi slims ar kreisās puses paralīzi. Kā tautas ienaidniekam, māksliniekam liegta apmešanās Rīgā un bija grūtības atrast darbu. Viņam nebija tiesības strādāt valsts iestādēs. Savu pieredzi nodeva privātstundās.

Atkopjoties pēc spaidu darbiem, mākslinieks atsāka gleznot. Pievērsdamies iemīļotajām tēmām – zvejniekiem, lauku ļaudīm, ainavām un klusajām dabām, ziedu gleznojumiem, kas novērtēti vislabāk.

Frici Zandbergu Mākslinieku savienībā neuzņēma, jo ir bijušais leģionārs. Tas apgrūtināja krāsu iegādi, krāsas var saņemt tikai savienības biedri.

Trīs mazmeitas Ingemāra, Linda un Juta Treijas arī ir mākslinieces - 2 gleznotājas un tekstilmāksliniece. Pateicoties mazmeitām ir sarīkotas izstādes un  F.Zandberga vārds kļūst kaut cik zināms.