Pauls Birzulis

Dzimis 24. (11. pēc v. st.) II 1913. Rīgā pils. diakona, labošanas iestādes pārziņa, vēlākā Palsmanes un Aumeisteru dr. māc. Eduarda Birzuļa (Eduard Birsul, 9.IV (28.III pēc v. st.) 1881. Veravas apr. Jaunrozes pag. Ciemezos (arī Ciemeži, tag. Igaunijā Tsiam'a'e – 28.XII 1945.) un Jūlijas, dzim. Kribis, adopt. Blūms (30.(18. pēc v. st.) III 1883. Veravas apr. Krabi pag. Kellama mājās – 12.X 1932.), ģimenē kā vienīgais dēls.

I pasaules kaŗa laikā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Krieviju, kur ģimene dzīvojusi pie Melnās jūras.

1921. ziemā atgriezies Latvijā.

Mācījies Valža Zālīša Rīgas pils. 1.psk. Pārgājis mācīties uz Rīgas pils. 1.ģimn. 2.sagatavošanās kl., kur mācījies līdz 1929./30. m.g.

Izlēmis stud.theol. un bijušas nepieciešamas grieķu valodas zināšanas, tāpēc 1930./31.  m.g. apmeklējis LELB ģimn. Rīgā, kur mācījies no 25.VIII 1930. līdz 15.VI 1932. un beidzis ģimn. kursu pēc 1.nozarojuma tipa.

14.IX 1932. iestājies LU Teoloģijas fak., stud.theol. (matr. nr.17208).

Dzīvojis Rīgā, Kalnciema ielā 93.

Dipl. darba temats: Kristietība un svētais vakarēdiens. 14.I 1938. sekmīgi beidzis LU Teoloģijas fak. pilnu kursu ar cand.theol. gradu.

Kalpojis Gaujienas dr. pie māc. J. Janelsīša.

No 1938. līdz 1940. bijis Aizsargu org. biedrs. No 15.XI 1938. Valkas VII aizsargu pulka 8. rotas mācītājs.

Pēc tēva, māc. Eduarda Birzuļa pensionēšanās, 1940. kļuvis par Palsmanes un Aumeisteru dr. māc. Valkas prāv. iecirknī.

No 15.V 1941. dzīvojis Mēru pag. ūdensdzirnavās. 

Vācu okup. laikā nav bijis aktīvi iesaistīts polītiskās norisēs.

1944. rudenī, kad Latviju atkārtoti okup. SZSA, apsvēris iespēju bēgt uz rietumiem; no plānotās izbraukšanas bijis spiests atsacīties sakarā ar tēva – māc. Eduarda Birzuļa slimību un ārstēšanos slimnīcā Smiltenē.

1945. dzīvojis mācītājmuižā Valkas apr. Birzuļu pag. Alejās. Birzuļa pārziņā nonāca Cēsu apr. Velēnas un Madonas apr. Tirzas dr., līdz ar to viņš bieži ar pajūgu brauca uz šīm vietām. Pirmie sakari izveidojās ar Birzuļu pag. nacionālajiem partizāniem, kuŗus vad. Aleksandrs Sarja. IV 1945. Sarjas nometnē noturējis Lieldienu dievkalpojumu, kuŗā piedalījās 17 partizāni. Kopš IV 1945. sācis dažādos veidos (galvenokārt ar pārtiku un medikamentiem) palīdzēt nacionālajiem partizāniem, it īpaši Latvijas Nacionālajai partizānu apv. (LNPA) un tās vad. Emīlam Elstiņam. VII 1945. uzņēmis kontaktus ar Arsēnija Dreijalta vad. Gaujienas pag. mežabrāļiem; VIII 1945. ar Sinoles mežos dzīvojošo Jāņa Bisenieka grupu. Ar Birzuļa palīdzību grupas uzņēma savstarpējos sakarus, norunāja tikšanās vietas un laikus, kā arī veica koordinētos uzbrukumus apkārtnes sarkano spēku atbalsta punktiem. Pieņēmis segvārdu Dakteris (arī Doktors) Mednis; darbojies kā sakarnieks starp dažādām partizānu grupām.

18.XI 1945., Latvijas neatkarības dienā, dievkalpojumā Palsmanes bazn. teicis sprediķi, godinot Latvijas valsts svētkus un kopā ar dr. nodziedājis Latvijas himnu Dievs, svētī Latviju.

Pēc tēva nāves XII 1945., turpinājis kalpot par māc. Palsmanes dr.

21. (citos datos 27.).VI 1946. pēc dievkalpojuma tiek arestēts.

Ar LPSR Kaŗaspēka Kaŗa tribunāla 17.X 1946. spriedumu, pamatojoties uz KPFSR KK 17-58 1.a, notiesāts uz 10 g. spaidu darbos, ar tiesību atņemšanu uz 5 g., un mantas konfiskāciju; apsūdzēts nacionālismā, pretpad. darbībā un mežabrāļu atbalstīšanā.

VI 1947., būdams apcietinājumā Rīgā, Daugavgrīvas cietoksnī, sarakstījis un illustrējis 16.lp. atmiņu stāstu Manas bērnības pelēkais draugs, kuŗu veltījis sievai un bērniem (tag. atrodas Okup. mūzeja f.).

Dep. uz Ustjvinlagu, PSRS. 1947. ziemā pārvests uz lēģeri Vorkutā, Komi APSR. Strādājis celtniecības darbos, bijis nodarbināts pie šachtu būvēm ogļraktuvēs. Vēlāk pārvests uz Karagandas labošanas nometni Kazachijas PSR. Atbrīvots no apcietinājuma Karlagā 6.VI 1955.

1956. (pēc citiem datiem 1957. kopā ar sievu) atgriezies Latvijā.

No 1967. līdz 1990. kalpojis par māc. Rūjienas Sv. Bērtuļa dr. Pēc bazn. remonta 10.V 1970. ievests par Rūjienas Sv. Bērtuļa dr. māc. Īsāku laiku bijis māc. Mazsalacas, Tirzas, Velēnas, Liezeres un Rozēnu dr. Staicelē. Org. ļaunprātīgi 10.IV 1974. nodedzinātās Rūjienas Sv. Bērtuļa bazn. atjaunošanu, Mazsalacas bazn. torņa pārbūvi.

1983. smagi cietis autoavārijā, ilgi ārstējies. 1988. pārcietis smagu operāciju.

Kopš 1928. LSCO biedrs. Darbojies 111.skautu vienībā (IV 1928. dib. fil!dib! B. Radziņš), vēlāk bijis 9.skautu vienības roveris.

Bijis māc. E. Berga dib. Doma latv. dr. Jaunatnes pulciņa biedrs.

Miris 3.XI 1990. Rūjienas slimnīcā. Izvadīts no Rūjienas bazn. un 9.XI 1990. apglabāts māc. kalniņā I Meža kapos Rīgā (xF sektors, 5526023.vieta).

Rehabilitēts pēc nāves ar AT 2.XI 1992. lēmumu.

9.XII 1939. K!Dz! salaulājies ar Valdu Malvīni Regīnu Augusta m. Zariņu, vēlākā Ņujorkas latv. dr. māc. Richarda Zariņa, lett., māsu (3.IX 1915. Gaujienas pag. – 27.IX 2000. Gaujienas pag.?). Ģimenē ir dēls Andris (16.IV 1941. – 9.II 2012. Gaujienas pag.?) un meita Elga, prec. Iesaliņa (13.VI 1943. – 18.II 2017. ? Smiltenes novada Bilskas pag.).

Luterticīgs, 8.IV (26.III pēc v. st.) 1913. kristīts Rīgas Sv. Ģertrūdes bazn.; bijis Rīgas ev. lut. Sv. Ģertrūdes dr. loceklis.

Studentu korporācijā Fraternitas Academica uzņemts 1934.I sēmestrī. Visp! k!ts 29.I 1934. Spec! k!ts 4.XI 1935. Filistrējies 17.I 1938. Filistru biedrībā (F!B!) uzņemts 1.II 1938.

 

LVVA, 1640.f., 1.apr., 523.l., 17.lpp.,

LVVA, 3728.f., 1.apr., 255.l., 28.lpp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 10.l., 41.-42.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 27.l., 2., 4., 5., 13., 15.lp.,

LVVA, 4266.f., 1.apr., 37.l., 128.lpp.,

LVVA, 5676.f., 1.apr., 2.l., 45.lpp.,

LVVA, 7427.f., 1.apr., 16877.l.,

LVA, 1986.f., 1.apr., 555.l.,

LVA, 1986.f., 1.apr., 8702. (P.Birzuļa krimināllieta),

Es viņu pazīstu. Latv. biografiskā vārdnīca. Rīga: Biografiskā archīva apgāds, 1939, 81.lpp.,

Fil! A. Bauskas atmiņas, I 1991.,

43 no korporācijas Fraternitas Academica. Arnolds G. Rautenšilds. SIA Talsu tipografija,
2004, 122.-127.lpp.,

Baznīca staļinisma žņaugos. LELB pad. okup. laikā no 1944. līdz 1950. g. Juoko Talonens. Rīga: Luterisma mantojuma f., 2009, 23., 49., 82., 204.lpp.,

8.lp. nr.102 http://www.lvva-raduraksti.lv/lv/menu/lv/2/ig/3/ie/1827/book/6172.html,

EAA, 1268.f., 1.apr., 74.l. Reuges (Rõuge) dr. 1883.g. metriku grāmatas ieraksti, 19/88.lp. nr.183 –

http://www.ra.ee/dgs/browser.php?tid=40&iid=200000130697&img=eaa1268_001_0000074_00019_m.png&tbn=1&pgn=1&prc=100&ctr=0&dgr=0&lst=2&hash=b1003d5f3e46fc689059237bd8a1d675,

http://biographien.lv/B_dizc.html,

http://www.latvijasluteranis.lv/2014/01/05/lelb-1945-gada-ii/,

http://www.sarmitefisere.lv/lv/blogs/macitaja-paula-birzula-talars,

https://timenote.info/lv/Pauls-Birzulis,

https://www.cemety.lv/public/deceaseds/116716,

https://nekropole.info/lv/Eduards-Birzulis,

https://billiongraves.com/grave/Eduards-Birzulis/11903912#/,

https://billiongraves.com/grave/Valda-Zari%C5%86a-Birzule/13447217#/,

https://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:195457|article:DIVL12|page:11|query:VALDA%20BIRZULE%20ZARI%C5%85A%20,

https://www.zudusilatvija.lv/objects/object/46461/,

Latvijas Ūniversitātes raksti 809. sēj. Zinātņu vēsture un mūzejniecība. Atb. red. Dr.paed. I. Vilks, LU, 2015, J. Raipulis. LŪ pasniedzēji un studējošie no Malēnijas 1919-1940 (turpinājums), LŪ Teoloģijas fakultāte, 109., 110., 111.lpp. http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/LUR-809_Muzejniec.pdf,

https://timenote.info/lv/Andris-Birzulis,

https://laikraksts.com/raksti/7371 Atjaunosim Rūjienas baznīcu iepriekšējā izskatā,

https://nra.lv/latvija/kriminalzinas/201185-meza-masiva-atrasta-mirusi-pazudusi-pensionare-elga.htm,

https://timenote.info/lv/Elga-Iesalina,

Zigmārs Turčinskis, lett. Ziemeļvidzemes mežabrāļi. Latvijas nacionālo partizāņu cīņas Valkas apr. un Alūksnes apr. rietumu daļā 1944.-1953.g. Latvijas Mediji, 2022., 99.-100., 122., 394.lpp.

************************************************************************************************************************

* 1913. II 24. Rīgā; T. Mācītājs, M. Jūlija. + 1990. XI 03. Rūjienā

                1938. beidzis Latvijas Universitāti, kand. theol.,

                1938. I 30. ordinēts par Rīgas pilsētas prāvesta iecirkņa vikāru,

                1938. IX 15. pārskaitīts par Valkas pilsētas prāvesta iecirkņa vikāru,

                1938/1940. Aizsargu organizācijā,

                1938. XI 15. Valkas VII aizsargu pulka Rotas (VIII) mācītājs,

                1940. IV 19. iecelts par Palsmanes Aumesteru draudzes mācītāju,

                1940. VII 26. apstiprināts par Palsmanes draudzes mācītāju,

                1940/1946. Aumeisteru un Palsmanes ev. lut. draudzes mācītājs,

                1946  IV 21 apcietināts, ievilinot lamatās.

                1946 X 10   tiesāts, piespriesti 10 g. spaidu darbos + 5.g bez tiesībām.  Pretestības kustības dalībnieks, mežabrāļu sakarnieks.

                1946/1956. izsūtīts.

                1957    Latvijā atgriezās kopā ar sievu Valdu Birzuli.

                Namīpašums Avotu 3, Apē.

                Avots:       LVVA 1640-1-523-17.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.;

                               „Baznīcas kalendārs“ R., 1942.; 

                               „Svētdienas Rīts“ # 4/1938., # 6/1938., # 36/1938., # 18/1940.,  # 33/1940.

                               "Es sapni par dzimteni pagalvī likšu." 1993.g.