Eduards Adolfs Zēbauers

Trešdien, 1931. gada 11. februārī savā dzīvoklī, Rīgā, ar infarktu slē
dza acis uz mūžību Dzelzceļu virsvaldes mašīnu
vicedirektors inž. Eduards Zēbauers. Nelaiķa šū
pulis karājies latvju zemnieka sētā: dzimis viņš
1867. g. 6. oktobrī Bauskas apriņķī, Valles pagasta
''Tuktēnu'' mājās, kur viņa vecāki Andrejs Bērtuļa d. Zēbauers un Minna (dz. Grīnbergs) bija turīgi saimnieki.
Pēc mājmācības Eduards sācis apmeklēt skolu Cari
cinā Saratovas guberņā, kur par ārstu strādāja viņa tēvabrālis Mārtiņš Zēbauers. Vēlāk atgriezies dzimtenē, kur skolas gaitas
turpinājis Jelgavas ģimnāzijā un Jelgavas 6-klasīgā
reālskolā. Pēdējo pabeidzis 1886. g. pavasarī un
tūlīt rudenī iestājies Rīgas politechnikumā mašīnu
inženieru nodaļā. 1896. g. oktobrī politechnikumu beidzis
ar mašīnu inženiera grādu un tūlīt stājies Krievijas
dzelzceļu dienestā kā techniķis Urālu dzelzceļa tech-
niskā birojā. 1897. g. ticis par depošēfa palīgu tur-
pat. 1902. gada vasarā Jelgavā salaulājās ar Karlīni Amaliju Gustava m. Zēbergu no Valgundes pag. ''Mazstiķiem''. Pēc_ tam nodarbojies ilgākus gadus Permā kā
techniskās daļas vadītājs. Permā piedzima viņu 3 dēli - Valdis, Alfreds un Rūdolfs.

Permā Ed. Zēbauers draudzējās ar prof. Jāzepu Vītolu, kurš pēc studiju beigšanas un skolotāja gaitām Latvijā
1912. g. devās uz Permas guberņu Krievijā, kur
strādājis par zemstes apgabala inženieri, būvējot ceļus,
tiltus, skolas un arī kādu hidroelektrisku spēkstaciju.
Permā tai laikā dzīvoja un strādāja vairāki Selonijas
filistri, kā inž. Eduārds Zēbauers ar kundzi un dēliem
Valdi, Alfrēdu un Rūdolfu,

Patstāvīgā Latvijā Eduards Zēbauers at-
griezies 1919. g. un no šī laika nepārtraukti veltījis

savas zināšanas un plašos piedzīvojumus darbam
mūsu Dzelzceļu virsvaldē, tādējādi pielikdams plecu
Latvijas valsts izveidošanas darbā.
Pēc nelaiķa sēro Selonija, kurā tas studiju
laikā jēmis ļoti aktīvu dalību un vairākkārt bijis se
niors vēl pirms Letonia’s uzjemšanas šaržēto kon
ventā, t.i., laikmetā, kad latviešu studentam bija jā
cīnās par savu godu un savām tiesībām. Zēbauers
bija šo cīnītāju pirmās rindās. Arī filistrs būdams,
tas arvien tuvu stāvēja Selonijai un kā sirdsskaidru
un cēlu cilvēku to atmiņā uzglabās visa sērojošā Se
lonijas saime, kuras rindās stājušies arī viņu trīs dē
li. Saldu dusu!