Voldemārs Caune

Dzimis Rīgā. Vecāki Dāvids un Ženija Caunes nāk no Ezeres pagasta.

1929.gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju J.R.Tillberga meistarklasē ar diplomdarbu gleznu "Zvejnieki". Valsts prezidents G.Zemgals nopērk šo gleznu pils reprezentāciju telpu izdaiļošanai. Sekoja obligātais karadienests instruktoru rotā. Tad seši gadi veltīti vienīgi gleznošanai. Rodas daudzas lielformāta gleznas par latviešu strēlnieku cīņām, kā arī tautas darba un dzīves ainas. To reprodukcijas bieži publicē žurnāls "Atpūta". Zīmējis arī plakātus, etiķetes, ilustrējis preses izdevumus.

1933.gadā nodibināja ģimeni ar skolotāju Annu Vītolu; bērni - Ilze, Andris, Māra. No 1936.gada sāk strādāt arī par zīmēšanas skolotāju.

1943.gadā kā bijušo virsniekvietnieku mobilizēja latviešu leģionā.. Pēc 2.pasaules kara vairākus gadus dzīvoja nelegāli. Tālāk visu mūžu bija liegts darbs profesijā. Mākslinieka vai noformētāja valsts darbā nepaturēja, ja izdevās iekārtoties;  gleznas nepieņēma izstādēm.

Lai uzturētu ģimeni strādāja par krāsotāju. 1949.g.-1957.g. ap 300 portretu tika uzgleznoti pēc prof.Paula Stradiņa pasūtījuma topošajam Medicīnas vēstures muzejam (gandrīz visi gleznoti uz finiera saplākšņa pamata). Vienīgā lielākā daudzfigūru žanra glezna ir "Prof.Pavlovs pie operāciju galda kopā ar saviem asistentiem." Mūža nogalē mākslinieks atcerējās: "Toreiz tas man bija tāds treniņš, tāda skola, ka vēl tagad es varētu portretus mālēt ar aizvērtām acīm."

Avots: A.Caunes raksts, 1997.g.