de

Ansis Cīrulis

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
25.02.1883
Tot:
15.09.1942
Burial Datum:
20.09.1942
Patronym:
Ādams
Kategorien:
Grafiker, Künstler, Maler
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Cimetière de la Forêt (Riga)

 Gleznotājs, interjerists, grafiķis, keramiķis. Latviskā stila meistars (nacionālais romantisms, nacionālais dekoratīvisms)

Dzimis Jūrmalā namdara Ādama Cīruļa 9 bērnu ģimenē: 7 dēli (Indriķis, Pēteris, Ansis, Ludis, keramiķis Mārtiņs ...) un 2 meitas.

*1883. II 25. Majoros; M. Līza dz. Skrickis, S. Sofija dz. Veiss.

                Beidzis Majoru elementārskolu,

                1907. izstādēs,

                1922/1938.dz. Tērbatas 7-7.

Sākumā, 1907. gadā mākslinieciskā darbība izpaudusies keramikā. Parīzē, 1914. gadā pievērsies glezniecībai franču simbolisma ietekmē.

Pirmā Pasaules kara laikā gleznojis akvareļus par bēgļu un strēlnieku tēmām. 1916.gadā Maskavā iepazinās ar svešvalodu skolotāju Sofiju Veiss. Pēc četriem gadiem apprecējās.

1918. gadā radījis metu pirmajai Latvijas Republikas pastmarkai. Mākslinieka glezniecībai ir raksturīga īpatnēja stilizācija un izteikta formu ritmika. Glezniecībā īpašu vērību pievērsis senlatviešu mitoloģijai.

Darbojies arī fresku glezniecībā, tās izveidojot Jelgavas Laucinieku viesnīcai (1921), bērnu sanatorijai "Ogre" (1927), Dzintaru koncertzālei (1936).

1928. gadā veicis Rīgas pils Sūtņu akreditēšanās zālē griestu un sienu gleznojumus. (Anša Cīruļa interjers ieskaitīts Latvijas kultūras kanonā. Zāle cietusi 2013.g. ugunsgrēkā, atjaunota 2016.gadā.)

Grafikā strādājis galvenokārt 1920. gados, veidojot plakātus, ilustrācijas, grāmatzīmes un vinjetes.

1930. gados pievērsies dažādām lietišķās mākslas nozarēm, to tālākajā attīstībā dodot lielu māksliniecisku ieguldījumu. Veidojis metus figurālām sienas segām un ornamentāliem paklājiem īsbārkšu un saistītā gobelēna tehnikā, kas tapuši Latvju sieviešu nacionālās līgas austuvē.

Pievērsies madarojuma tehnikai no 1934. gada.

Projektējis mēbeļu komplektus sabiedriskām un dzīvojamām telpām, veidojis metus porcelāna apgleznojumiem Kuzņecova porcelāna rūpnīcai un darbnīcai "Burtnieks". Pēc mākslinieka projektiem darināti arī metāla kausi, svečturi un māju nosaukumi.

1939. gadā pēc mākslinieka meta kalti Rīgas pils vārti.

Pāragri miris ar urēmiju. Paliek sieva un trīs dēli   Aivars, Ojārs, Udis 13-17 gadu vecumā.

                Avots:       LVVA 2942-1-13734.;

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.

Ursache: wikipedia.org, Rīgas dome, periodika.lv, biographien.lv, apollo.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1
        Ādams CīrulisVater02.03.1919
        2Uldis CīrulisUldis CīrulisSohn00.00.1929
        3Aivars CīrulisAivars CīrulisSohn00.00.192600.00.2005
        4Ojārs CīrulisOjārs CīrulisSohn16.09.192701.03.1943
        5Sofija WaiverSofija WaiverEhefrau00.00.189124.11.1972
        6
        Ilga VeisaRelative21.12.193011.09.2016
        7Kārlis CīrulisKārlis CīrulisRelative10.09.192517.02.1994
        8Danīda AndersoneDanīda AndersoneFreund00.00.189500.06.1988
        9Alberts KronenbergsAlberts KronenbergsMitschüler18.10.188706.09.1958
        10
        Jēkabs DrandaLehrer10.04.185316.05.1915
        11Jūlijs  MadernieksJūlijs MadernieksLehrer27.02.187019.07.1955
        12Jānis ReekstsJānis ReekstsGleichgesinnte21.05.188121.11.1970

        Keine Termine gesetzt

        Schlagwörter