Izabella Konstance Elizabete Klementīne fon Cepelīna

Izabella Konstance Elizabete Klementīne fon Volfa bija precējusies ar grāfu Ferdinandu Cepelīnu, izcilu vācu inženieri un izgudrotāju.

Izabella Konstance Elizabete Klementīne dzimusi Veclaicenes un Vecgulbenes brīvkunga Rudolfa Gotlība un viņa 2. pakāpes māsīcas Kauguru baroneses Helenes Konstances Sofijas Esperas fon Wolfas (Volfu Stāmerienas atzars) ģimenē.

Izabella, ģimenē saukta par Bellu, izglītojas pie mājskolotāja un mācījās privātā internātā Rīgā.

Izabella tāpat kā pārējie ģimenei un dzimtai piederīgie daudz ceļoja, jo plašie ģimenes un īpašumi ir Rīgā, Pēterburgā, Berlīnē Haidelbergā un Baden – Bādenā. Izabellu līdzīgi kā tēvu Rūdolfu aizrāva zirgi, dienasgrāmatā viņa min, ka atjaunojusi treniņus jāšanā.

Par Gulbeni Izabella raksta: 1875. gada 3. septembris, laiks pirms brāļa Heinriha kāzām.

“Atkal Gulbenē, savā mīļajā Gulbenē, izbraukāju katru stūrīti.”

Bella salaulājas ar vācu dirižabļu izgudrotāju Ferdinandu Ādolfu Heinrihu Augustu fon Cepelīnu (1838-1917) un lielāko dzīves daļu nodzīvoja Vācijā, bijusi mīloša un atbalstoša sieva savam vīram Ferdinandam, mīļi sauktam par Fērdiju.

Saņemot vēstuli no mīļotā vīra, Bella izsaucas:

“Ak tu prieks, viena vēstule no Ferdi, no manas labākās puses”.

Ferdinands fon Cepelīns 1869. gadā vēstulē tēvam par savu iecerēto:

“Ārēji vienkārša, bet no katras mietpilsoniskas izpausmes brīvs gars, svaiga uztvere, patīkamas domas, drosme un izturība pārbaudījuma brīžos, centība un pieredze mājsaimniecībā. Skaista kā stirna. Šīs īpašības ļauj cerēt, ka Izabella būs kārtīga sieva man.”

Laulība bijusi saskanīga, dzimusi gan tikai veina meita- Hellēna (1879-1967), ģimenē saukta par Hellu.

Izabella apraksta vectēva 80 gadu dzimšanas dienu: 

“Bija 97 viesi ar 83 kalpotājiem un 130 zirgiem”.

Laba izglītība, nodrošināta dzīve, ceļojumi, tikšanās un viesošanās pie ietekmīgiem cilvēkiem liecināja par ģimenes turību un arī saimniekošanas prasmēm.

Volfu dzimtai Vidzemē piederēja 36 muižas un 50 mazmuižas ar kopējo zemes platību 2898,9km2. Tagadējā Gulbenes novadā tādas bija piecas muižas: Vecgulbene, Stāmeriena, Kalniena, Litene, Druviena, Lizums. Krievijā ir degvīna dedzinātava nomā Sanktpēterburgā, vēlāk arī zemes Kijevas guberņā, Čerņigovas guberņā un ap Pēterburgas – Maskavas dzelzceļu.

Pēc Johana Gotlība III nāves 1859. gadā dzimta katru gadu  uz ģimenes dienu pulcējās Vecgulbenē 14.decembrī – vecā kunga nāves dienā.

Pēc brāļa Heinriha nāves mantoja Vecgulbenes muižu, kuru tas savas dzīves laikā bija izveidojis par ārkārtīgi izsmalcinātu dzīves vietu ar parkiem, vairākām pilīm.

Izabella nodzīvoja garu mūžu, pieredzēja arī pirmo pasaules karu, savus 5 mazbērnus un mira 1922.gadā Štutgartē Vācijā.

***

Pēc Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja Vēstures nodaļas vadītājas I.Baueres materiāliem