Voldemārs Dekšenieks

Dzimis Rīgā 1910. gada 30. augustā.

1930. gadā beidzis I Rīgas valsts klasisko ģimnāziju. Rudenī iestājies LU teoloģijas fakultātē ar mtr. Nr. 14737.

1930. gada rudenī iestājies studentu korporācijā Fraternitas Livonica.

Viņam ļoti patika buršu dzīve, un viņš bija viens no visčaklākajiem konventa apmeklētājiem.

Sekmīgi beidzis beidzis fakultāti 1936. gada 18. decembrī. Diploma darbs: "Sociālais jautājums Kārļa Zontaga sprediķos".

Ordinēts 1937. gada 31. janvārī kā Grobiņas iecirkņa vikārs. Pēc īsa laika Rīgā viņš līdz pat 1944. gadam bija Liepnas draudzes mācītājs Latgalē, kur kādu laiku apkopa arī Pokrova draudzi Kacēnu pagastā.

1944. gada jūlijā ar somu rokā devies bēgļu gaitās uz Kurzemi.

Līdz 1948. gadam mācītājs Lutriņu draudzē, pēc tam vikārs lielajā Dundagas draudzē.

1957. gadā otrreiz apprecējies Ventspilī un bijis mācītājs Sakas draudzē Liepājas tuvumā, kur apkalpojis arī piecas citas draudzes:

• Pāvilostas,
• Ulmanes-Labraga,
• Ziemupes,
• Saraišķu un
• Salienas.

Katru svētdienu noturējis divus dievkalpojumus.

1967. gadā nopircis savā īpašumā Sakaslejas mācītāju muižu.

1972. gadā divas reizes pārcietis plaušu karsoni. Liepājas slimnīcā viņam amputēta kāja gangrēnas dēļ.

Tur viņš arī miris 1972. gada 17. decembrī.

Apglabāts 22. decembrī Sakaslejas draudzes kapsētā Tebras upes krastā, piedaloties archibīstapam J. Matulim un 12 mācītājiem.

No viņa atvadījies livoniķu filistrs mācītājs Augusts Ālers, un pēc tam visi nodziedājuši "Jā kādu brāli vest uz kapu klusu..."

Avoti: Fraternitas Livonica "Via Nostra 1926 - 1991"