Jānis Ērmanis

* 1862. X 22. Valmieras pag. + 1932.

                1887/1891. Beidzis Tērbatas Universitāti,

                1893. V 16. ordinēts,

                1893/1906. Lazdonas draudzes mācītājs,

                1907/1932. Krimuldas draudzes mācītājs,

                1919/1926. Mālpils draudzes vikārs,

                1919/1923. Skujenes draudzes vikārs,

                1922/1925. Ev. lut. baznīcas virsvaldes loceklis,

                1925/1927. Vangažu draudzes vikārs,

                1928/1932. Ev. lut. baznīcas virsvaldes loceklis,

                Ev. lut. baznīcas teoloģijas institūta bij. docents.

                Avots:       LVVA 1370-1-1697-69.;

                                „Es viņu pazīstu”, R., 1939.,          

                                „Dzimtenes draudzes un baznīcas”, ASV, 1987.

---

25. februārī Rīgas pilsētas 2. slimnīcā aizvēris acis uz mūžu Latvijas pretalkohola b-bas Krimuldas nodaļas dibinātājs, Krimuldas draudzes mācītājs Jānis Ērmanis. Miris viņš pēc sarežģītas iekšējas operācijas. Savā 70 gadus ilgā mūžā māc. Ērmanis turpat 40 gadus ziedoja garīdznieka darbam, nodevās tam ar visu sirdi, bija izpalīdzīgs un līdzjūtīgs savu līdzcilvēku bēdās un grūtībās. Krimuldas draudzē, kurā viņš darbojās bez pārtraukuma 25 gadus, nav mājas, kur viņu nepazina. Ar savu draudzi viņš saaudzis kā vecs ozols, bija laidis tālas un dziļas garīgas saknes savas draudzes locekļu sirdīs. Tāpēc arī viņu tik ļoti visi mīlēja un cienīja, un tāpēc arī tagad ikkatrs dziļi sēro un sajūt lielo zaudējumu.

Ērmana šūpulis kārts Valmieras pagastā. Beidzis Tērbatas universitāti ar teoloģijas kondidāta grādu. 1893. g. 16. maijā Rīgas Jēkaba baznīcā viņš iesvētīts par Lazdonas draudzes mācītāju. Šai draudzē viņš sabijis līdz 1906. gadam, kad pārnācis uz Krimuldu, kur bija draudzes gans līdz pat savai nāvei. Savā laikā viņš ieņēmis svarīgus amatus, bijis Rīgas apriņķa skolu garīgais pārzinis, darbojies baznīcas virsvaldē vairākus gadus kā tās loceklis un bija arī teoloģijas institūta docents. Viņa spalvai pieder vairāki garīga satura raksti. Aizgājēja mirstīgās atliekas guldīs 1. martā Valmieras kapos. (Jaunā balss, 1932)