Vitus Eiche

Dzimis 1913. gada 4. jūnijā.

1930. gadā beidzis I Rīgas valsts klasisko ģimnāziju.

Rudenī iestājies LU filoloģijas fakultātē.

1931. gada rudenī iestājies studentu korporācijā Fraternitas Livonica.

1941. gada 14. jūnijā deportēts uz Krasnojarskas apgabalu Sibīrijā. 1942. gada jūlijā liellaivā vests pa Jeņisejas upi uz leju un izsēdināts aiz polārā loka pie Dubinkas. Šo gadījumu apraksta Rasma Aizupe savā grāmatā "Sešpadsmit gadu Sibīrijā" :"Pie Dubinkas (apmēram 80 km uz retumiem no Noriļskas-AZ) mūsu "flote" apstājāspie kādas pilnīgi kailas krastmalas, kur neredzējām nevienu ēku. Tomēr šinī tundras tuksnešainajā krastā izsēdināja vienu darba brigādi - 13 cilvēkus. Kad mūsu liellaiva atkal sāka kustēties, šie 13 brašie vergi nolieca galvas un skaļi, ļoti skaistās balsīs, nožiedāja "Dievs, svētī Latviju!". Mēs, laivā palikušie, sākām raudāt un neaptvērām, kā atbildēt šai drosmīgai rīcībai. Tikai pēc brītiņa, no acīm vēl slaukot asaras, pacēlām rokas un vicinājām atvadu sveicienus. Un pēkšņi kājās piecēlās kāds students - žīds no Rīgas - un skaļi noprasīja: "Vai tiešām mums nav nekā labāka, ar ko atbildēt?" Tad skaļā balsī viņš uzsāka:"Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils", ko viņš bija iemācījies kaŗa dienestā kā vakara jundas dziesmu. Tagad mēs visi dziedājām līdzi... Šo pamesto vidū bija arī Dubultu mācītāja Eiches dēls... Vēlāk dabūju zināt, ka šos vientuļā krastā novietotos tautiešus tiešām izglābis mūsu dziesmu gars. Viņi nodibinājuši kori jaunā Eiches vadībā un apbraukājuši daudzas citas nometņu vietas, sarīkojuši koncertus. Tie saņēmuši lielākas pārtikas devas, un tā šie 13 arī izturējuši savas trimdas laiku".

Arī ziņas no dzimtenes vēstī, ka Vitus Eiche bijis izsūtīts uz Noriļsku, kur kādu laiku vadījis orķestri, bet miris ar tuberkolozi.

Avots: Fraternitas Livonica "1926 - 1991"

1938.gadā Dubultu draudzes koris diriģenta Vitus Eihes vadībā ieguva 1,vietu 9. Latviešu vispārējo dziesmu svētku koru sacensībās.