Boriss Kviesītis

* 1902. XI 23. Viborgā.

                Beidzis Latvijas Universītati, agronoms,

                1922/1924. Cēsu kājnieku pulka karavīrs,

                1930/1940. Aizsargu organizācijā,

                1937. Jelgavas XVI aizsargu pulka Rotas (III) vada komandieris,

                1939. II 15. Bataljona (I) fiziskās audzināšanas vadītājs,

                Latvijas lauksaimniecības kameras Dobeles rajona agronoms.

2003. gada 24. janvārī Demoinā (Iowa) stāja pukstēt Borisa Kviesīša sirds. Šajā saulē nodzīvots garš, bagāts un interesants mūžs.
2002. gada 23. novembrī nosvinēta apaļa jubileja. Savu 100. gadskārtu jubilārs sagaidīja paša mājā ģimenes (sievas Irmas, dēla Daiņa, vedeklas Carol, mazbērnu Jason un Stefānijas) vidū, radu un draugu pulkā, kuri simtgadnieku sveikt bija ieradušies kuplā skaitā. Skaistus ziedus un laba vēlējumus jubilārs saņēma no Aijovas latviešu biedrības un latviešu draudzes.
Borisa Kviesīša šūpulis kārts 1902. gada 23. novembrī Viborgā, Somijā. Viņa māte bija somiete, tēvs - latvietis. Tā kā tēva darbs bija saistīts ar pareizticīgo draudžu un skolu dibināšanu gan Latvijā, gan ārpus tās, Boriss kopš piecu gadu vecuma ceļoja līdzi saviem vecākiem uz dažādām valstīm - Zviedriju, Krieviju, Mongoliju, Kazahstānu un citām. 1917. gadā Kviesīšu ģimene atgriezās Latvijā. Boriss turpināja izglītību Latvijas Universitātē Rīgā, beidza Agronomijas un ķīmijas fakultāti, iegūstot grādu šajās nozarēs.
Pēc augstskolas beigšanas Boriss sāka darba gaitas Dobeles apriņķī par agronomu. 1934. gada 26. augustā nosvinēja kāzas ar Irmu. 1941.gadā viņu laulību svētīja ar dēlu Daini.
1944. gadā arī Kviesīšu ģimene bija spiesta uzsākt bēgļu gaitas, kas viņus aizveda uz Vāciju. Sešus gadus Boriss Kviesītis ar ģimeni dzīvoja Vācijā, Eslingenā, latviešu bēgļu nometnē. Viņam bija ne tikai ķīmiķa, bet arī mākslinieka talants. No darba brīvajā laikā bēgļu nometnē Boriss Kviesitis nodarbojās ar kokgriešanu, veidojot latviskus ornamentus dažādos koka priekšmetos.
1949. gadā Kviesīšu ģimenei radās izdevība doties uz ASV. 1949. gada jūlijā viņi ieradās Aijovas pavalstī, saņēmuši atbalstu no Beikeni ģimenes. Boriss sāka strādāt organizācijā Pionier Hybrid, kur apguva angļu valodu. Vēlāk viņam laimējās atrast darbu, atbilstoši savām zināšanām un speciālitātei Vylactos laboratories, bet laikam ritot, jaunajam zinātniekam izdevās nodibināt pašam savu ķīmijas laboratoriju, ko viņš nosauca BK Research. Tur viņš strādāja līdz 75 gadu vecumam, daudz laika veltījot ķīmijas zinātnei un jauniem atklājumiem.
Boriss Kviesītis bija izcils eksperts cukura ķīmijā. Viņa pieredze cukura ķīmijā ir aprakstīta Amerikas Chemical Society izdevumā.
Borisam Kviesitim ir piešķirti seši patenti. Pazīstamākie ir: Bio Flex (veicina zāles augšanu) un Flex O Clay (lieto sporta laukumiem). Viņš bija biedrs American Chemical Society.
Ticību Boris kopa pareizticīgo draudzē.
Š. g. 28. janvārī Hamiltona bēru namā ģimene, radi, draugi atvadijās no Borisa Kviesiša. Piemiņas svētbrīdi vadīja mācītājs Aivars Pelds.

                Avots:       LVVA 1640-1-527-146.

                                http://iowagravestones.org

                                 Laiks, 29.03.2003