Arnolds Liepiņš

* 1908. VI 29. Rozēnu pag.

                1931. beidzis Latvijas Universitāti, kand. theol.,

                1935. V 30. ordinēts,

                1935/1940. Rīgas garnizona mācītāja palīgs,

                1940. VII 26. Armijas draudzes mācītāja amata v. i.,

                1942. II 07. apstiprināts par Rīgas kārtības dienesta mācītāju,

                1943. Māras ev. lut. draudzes mācītājs, W. Ostvalda 20-3.,

                1943. iecelts par 5. Rīgas aizsargu pulka mācītāju.

A. Liepiņš dzimis 1908.g. 29. jūnijā Rozēnu pagastā, Valmieras apriņķī. Beidzis Latvijas Universitātē teoloģijas fakultāti. 1935.g. pavasara sesijā ar Lic. theol. grādu pievienojies korp. Ventonija. Ordinēts tā paša gada 20.maijā par mācītāju Rīgas garnizonam, palīdzot armijas mācītājam P.Apkalnam. Senioram izceļojot, iecelts par armijas mācītāju; bijis arī aizsargu pulka mācītājs un ticības mācības skolotājs Franču licejā un V. Olava komercskolā. Pēc pārkārtojumiem garīgā aprūpē turpat Rīgā Māras draudzes mācītājs, aprūpējis arī leģionārus. 1944.g. septembrī nokļuvis Vācijā, apmeties Eslingenā. Bijis slimnīcu mācītājs Virtembergā un Bādenē. Latvijas Sarkanais krusts viņam uztic latviešu kara gūstekņu daļas vadību. Piecdesmito gadu sākumā Liepiņu ģimene izceļo uz Argentīnu, novietojas galvaspilsētā, nodibina latviešu ev. lut. Augšāmcelšanās draudzi. Mācītājs aprūpē tautiešus arī Čīlē, Urugvajā un Paragvajā, ir loceklis lELU sinodē, darbojas tās komisijās. Ar pašu spēkiem un sinodālu atbalstu uzcelts draudzes nams un pastorāts (pēc latviešu arhitekta projekta, latviešu inženieru virsuzraudzībā). Tagad liela vieta paliek vakanta. Sēro dzīvesbiedre Elvīra un meita ar ģimeni.

                Avots:       “Baznīcas kalendārs 1943.”;

                                „Svētdienas Rīts“ # 32/1940.;

                                „Baznīcas Ziņas“ # 1/1942.; # 51/1943.

                                "Laiks", 11.12.1982

***

Studentu korporācijas Ventonia filistrs

Izglītība. Māc. Rīgas pils. 1. v-sk. (pēc ģimn. kursa) (1924–1927). No 1927. g. 5. okt. LU Teoloģijas fakultātē, abs. 1935. g., iegūstot teoloģijas zinātņu kand. grādu.

Darbība. Ordinēts 1935. g. 30. maijā, sācis kalpot par mācītāju Rīgas garnizonā, armijas mācītāja P. Apkalna palīgu un Māras draudzes mācītāju. 1940. g. 26. jūl. Armijas draudzes mācītāja v. i. Ticības mācības skolotājs Franču licejā un V. Olava komercskolā. 1942. g. 7. febr. iecelts par Rīgas kārtības dienesta mācītāju. No 1943. g. kalpojis par Māras draudzes mācītāju, iecelts par 5. Rīgas aizsargu pulka mācītāju. Aprūpējis arī leģionārus.

1944. g. sept. izceļojis uz Vāciju (Eslingena). Pēc Pasaules luterāņu federācijas norīkojuma mācītājs Virtembergas-Bādenes apgabala slimnīcās. LSK uzticējis vadīt latviešu karagūstekņu daļas aprūpi. 1951. g. saskaņā ar PLF rīkojumu nosūtīts uz Argentīnu, dzīvojis un kalpojis tās galvaspilsētā. Nodibinājis latviešu ev. lut. Augšāmcelšanās draudzi Buenosairesā (Hurlingham). Aprūpējis tautiešus arī Čīlē, Urugvajā un Paragvajā. LELU sinodes loceklis, darbojies tās komisijās. Ar draudzes spēkiem  un  sinodes  atbalstu  uzcēlis  draudzes  namu  un  pastorātu  (pēc    latviešu arhitekta A. Vilmaņa projekta, latviešu inženieru virsuzraudzībā). Sniedzis atbalstu Imanta Kugas (Vent!) teoloģijas studijām. Apvienotās ev. lut. baznīcas Argentīnā virsvaldes loc., PLF nacionālās padomes Argentīnā loc., Latvijas Brīvības fonda Argentīnā loc. Miris Buenosairesā. Pārpelnots 3.  dec.

Ģimene. Tēvs Augusts (dz. 1842, m. 1962. g. 3. janv.). Sieva Elvīra Vītoliņa (abs.

Latvijas Konservatorijas ērģeļu klasi, brīvmākslinieces grāds). Meita Karīna. Māsa Erna (fil! Vilhelma Vanaga sieva, atgriezusies Latvijā 80. gados no ASV, atjaunojusi laulību un strādājusi vīra darbavietā). Brāļi Osvalds (Vent!) un Jānis (ASV – Konektikuta, Vilmatika).

A. LNA LVVA 7427-1-12021; Ceļa Biedrs, Nr. 1, 1983, 16. lpp.; LELBāL kalendārs 1984, 128. lpp.; Baznīcas gadagrāmata 1978, 190.–192. lpp.; Ceļa Biedrs, Nr. 5, 1975, 71. lpp.; Ceļa Biedrs, Nr. 5, 1979, 78. lpp.; Ventonia internais arhīvs.