de

Jānis Lukševics

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.
Geburt:
19.04.1880
Tot:
10.02.1943
Zusätzliche namen:
Lukšēvics
Kategorien:
, Handwerker, Offiziell, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes
Nationalitäten:
 lette
Friedhof:
Geben Sie den Friedhof

* 1880. IV 19. Sakas pag.; M. Līze, S. Anna dz. Pātenbergs

                1920/1940. Apģērbu firmas, Rīgā, Kaļķu # 10, „J. Lukševics un M. Sprūde” 

                               līdzīpašnieks,

                1923. ieguva Drēbnieku amata meistara tiesības,

                1936/1937. Amatniecības kameras loceklis,

                1937/1940. Amatniecības kameras vice priekšsēdētājs,

                1938/1940. Amatniecības kameras priekšsēdētājs,

                1939/1940. A/S „Drēbnieks” valdes priekšsēdētājs,

                1939/1940. Galvaspilsētas Rīga padomes loceklis, Amatniecības 

                               kameras pārstāvis,

                1941. VI 14. deportēts, dzīvo Strēlnieku 5-1,

                Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrības priekšsēdētājs,

                Rīgas amatnieku biedrības valdes loceklis.      

                Avots:       LVA 1987-1-16840.;

                               „Valdības Vēstnesis” # 54/1935.;

                               „Es viņu pazīstu”, R., 1939.;

                               „Pašvaldību darbinieks” # 11/1939.;

                               „Brīvā Zeme” # 87/1940.

Ursache: biographien.lv

Keine Orte

    loading...

        NameBeziehungGeburtTotBeschreibung
        1Arnolds LukševicsArnolds LukševicsSohn00.00.190605.03.1942
        2Anna Katrīna LukševicaAnna Katrīna LukševicaEhefrau00.00.188400.00.1943
        3
        Rasma LukševicaSchwiegertochter27.06.191513.02.1999
        4
        Andrejs LukševicsEnkel00.00.1940

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter