Valdis Vītols

2. Pasaules kara dalībnieks, Latviešu leģiona leģionārs, kareivis.

Iespējams, ka šis raksts no 23.08.1991 "Jelgavas ziņotāja" ir tieši par šo Valdi Vītolu:

1.augustā mūžībā aizgājis 3. Jelgavas kājnieku pulka leitnants VALDIS VĪTOLS. Dzimis 1914.gada 16.augustā. Beidzis Jelgavas hercoga Pētera ģimnāziju, Latvijas kara skolu 1938. gadā. Litenes traģiskajos notikumos 1941.gada 14. jūnijā paguva izmukt, ieejot mežā. Piedalījies pretestības kaujās Alūksnes pusē, kaujā pie Jāņkalna. Ņēmis dalību vilciena ar labību nolaišanā no sliedēm, ko, atkāpjoties sarkanarmijai centās izvest no Latvijas.  Pie Alūksnes smagi ievainots vēderā. Pirmoreiz par varonīgā Latvijas armijas virsnieka nāvi, kas esot apglabāts dzelzceļa malā pie Alūksnes, ziņu saņēma tā draugi un Kara skolas biedri. Bet dr. Kegi seniora māksla un rūpīgās rokas toreiz izglāba viņu no nāves rokām. Alūksnes slimnīcā sešus mēnešus mediķi cīnījās par leitnanta V. Vītola dzīvību. Pēc izveseļošanās nekavējoši ar ieroci rokās devās atriebt bojā gājušos un uz Austrumiem izvestos. Frontē vairākas reizes ievainots. 1944. gada vasarā piedalījies Jelgavas aizstāvēšanas kaujās kā prettanku lielgabalu vada komandieris. Otro reizi draugi saņēma ziņu, ka ltn. Valdis Vītols kritis kaujās par Jelgavu un apglabāts Svētbirzē. Par to bija publicēts arī presē. Un uz šo rakstu 1989. gadā atsaucās jau divreiz Latvijas zemē it kā guldītais varonīgais cīnītājs un savas Tēvzemes patriots, kas izgājis visus Kurzemes cīņu laukus, piedalījies piecās nežēlīgās kaujās, kur atkal ievainots. 1990. gadā viņš atbrauca uz Jelgavu, kur apskatīja leģionāru atdusas vietu Svētbirzī, Piemiņas akmeni un arī pastāstīja par kaujām degošajā Jelgavā.
1945. gadā devies meža brāļu gaitās, tad nāves nometnes Tālajos Austrumos Tuluči ellē, kur tāpat kā neskaitāmās kaujās iznācis daudzreiz skatīties nāvei acīs. Pēc atgriešanās dzimtenē nodibinājis ģimeni ar tumšmataino kurzemnieci, uzcēlis māju, izskolojis un tautās izvadījis divas meitas. Gādīgu un mīļu roku lolots, klusās mājās meža ielokā pavadīja savu mūža nogali. Aktīvi interesējās par Latvijas likteni, pārdzīvoja traģiskos notikumus un vienmēr domās bija pirmajās līnijās.
Trešo reizi, bet šoreiz patiesi nāve uz mūžu paņēma līdzi varonīgo cīnītāju š. g. 1. augustā. Bet 6. augustā dzimtenes smiltājā guldīja daudz cietušo, kauju ugunīs un nāves nometnēs nesalauzto Latvijas armijas virsnieku, LDV Jelgavas nodaļas biedru.