Pauls Gailītis

Čuguna lietuves īpašnieks Ventspilī. Robežsargs.

Dzimis 1895. gadā Ventspils apriņķī Zūru pagasta ‘’Zūru’’ mājās kalēja ģimenē.

1904. gadā sāka apmeklēt pamatskolu Ventspilī, kuru beidza 1912. gadā.

Pēc skolas beigšanas sāka mācīties pie sava tēva Kārļa amatniecību.

1901. gadā no Zūru pagasta tēvs pārcēlās dzīvot uz Ventspili, kur nopirka nelielu māju un 0,3 hektārus zemes.

Tur tēvs atvēra savu darbnīcu un 1907. gadā izveidoja čuguna lietuvi. Pie tēva Pauls Gailītis strādāja līdz 1915. gadam, kad pārcēlās strādāt uz Rīgu, kur strādāja elektrostacijā.

1916. gada aprīlī uzsāka darbu krievu - franču biedrības fabrikā ‘’Russo – Reno’’ kā konveijeru uzstādītājs. Fabrika atradās Petrogradā.

1918. gada janvārī Pauls Gailītis pārbrauca uz Valku, kur strādāja pilsētas pārvaldē par pārvaldnieku.

Līdz 1918. februārim, kad Valku okupēja vācu karaspēks. Pēc tam devās uz Ventspili, kur turpināja strādāt sava tēva čuguna lietuvē līdz 1919. gada 4. novembrim, kad Paulu Gailīti mobilizēja Latvijas armijā.

Latvijas armijas sastāvā cīnījās pret Bermonta karaspēku.

1920. gada novembrī viņš tika nozīmēts dienestam robežsardzē Valkā 2. Robežapsardzības pulkā.

Tur dienēja līdz 1921. gada maijam. Pēc demobilizācijas strādāja tēva čuguna lietuvē.

Pēc tēva nāves 1923. gadā kļuva par čuguna lietuves vadītāju līdz pat 1937. gadam, kad savu čuguna lietuvi pārdeva brālim Rihardam Gailītim.

Pēc čuguna lietuves pārdošanas Pauls Gailītis uzsāka darbu Ķeguma HES kā montieris – virpotājs. Ķeguma HES strādāja līdz 1938. gada oktobrim.

1938. gadā iestājās Ventspils Amatnieku biedrībā, kuras biedrs bija līdz 1940. gadam.

1938. gada oktobrī sāka strādāt Viesītes amatniecības skolā par montēšanas – virpošanas darbu instruktoru, kur strādāja līdz 1941. gada janvārim.

1941. gada janvārī devās uz Ludzu strādāt amatniecības skolā par montēšanas – virpošanas darbu instruktoru, kur strādāja līdz pat savam arestam.

Precējies, sieva - Gailītis Lilija – Felicita, dēli: – Pauls – Vilnis, Cerons, Gunārs un Jānis.

Paulu Gailīti 1941. gada 23. jūnijā arestēja Latvijas PSR IeTK viņa dzīvesvietā Ludzā Br. Skrindu ielā 8.

1943. gada 3. februārī PSRS IeTK sevišķā apspriede Paulu Gailīti saskaņā ar KPFSR KK (1926. gada redakcijā) pantu 58-4 notiesāja ar brīvības atņemšanu uz 5 gadiem bez mantas konfiskācijas par to, ka viņš sastāvēja Latvijas amatnieku biedrībā, dienēja robežsardzē uz Latvijas – Igaunijas robežas, Ventspilī viņam piederēja mehāniskais cehs, kur nodarbināja algotu darbaspēku.

Miris ieslodzījumā 1942. gada 6. decembrī PSRS IeTK Krasnojarskas cietumā Nr. 1, Krasnojarskas novadā, Krievijas PFSR. Nāves cēlonis – sirds nepietiekamība un organisma novājēšana.

Latvijas Valsts arhīvs, 1986, f. 2. apr., P-8974. l.