Artis Kumsārs

Artis Kumsārs bija kora un simfoniskā orķestra diriģents, ilggadējs Madonas mūzikas skolas direktors, folklorists, sabiedriskais darbinieks un savas zemes patriots, Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiras Atzinības krusta kavalieris.

Kumsārs dzimis 1942. gada 2. augustā Madonas rajona Praulienas pagasta "Skubos".

Ģimenē bijis vienīgais bērns.

Tēvs - Jānis Viktors Kumsārs (1892-1965),inženieris, māte - Elza Kumsāre (dz. Suta,1905.g.- ?) strādājusi kolhozā.

1957. gadā beidzis Praulienas septiņgadīgo skolu. Mācības turpinājis Cēsu un Jelgavas mūzikas vidusskolā.

Pirmās darbavietas bija Cēsu Celtniecības pārvalde, kur strādājis par vokālā ansambļa vadītāju, Jelgavas bērnu mūzikas skola.

1963. gadā Smiltenes Bērnu mūzikas skolā sācis strādāt par klavierspēles skolotāju.

1964. gadā šajā skolā kļuva par direktoru un kormeistaru Smiltenes vīru korī "Dziedonis".

1966. - 1971. gadā mācījies Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļā, kā arī papildus mācījies arī kordiriģēšanu un simfoniskā orķestra diriģēšanu. Pēc iestāšanās konservatorijā paralēli mācībām turpināja strādāt, vispirms Aizkraukles mūzikas skolā par klavierspēles skolotāju, pēc tam nodibina un vadīja Carnikavas vīru kori "Enkurs".

No 1968. gada strādāja par kormeistaru Rīgas Politehniskā institūta vīru korī "Gaudeamus" un par otro diriģentu Latvijas Valsts Filharmonijas dziesmu un deju ansamblī "Daile".

1970. gadā atgriezās Smiltenē kā vīru kora "Dziedonis" diriģents.

1971. - 1976.gadā pēc konservatorijas beigšanas strādāja Smiltenes bērnu mūzikas skolā par direktoru.

1976.gada rudenī Kumsārs atgriezās savā dzimtajā pusē, strādāja par Madonas bērnu mūzikas skolas direktoru. Līdztekus uzsāka Madonā aktīvu koncertdzīves organizēšanu.

No 1998. gada strādāja arī kā docētājs Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolas Madonas nodaļas vakara un neklātienes nodaļā.

Artis Kumsārs savā mūžā ir darbojies ļoti daudzos koros, daudzus arī pats nodibinājis

1968. gadā viņš nodibināja un vadīja konservatorijas studentu kamerkori " Pelēki zirņi", kas bija pirmais kamerkoris Latvijā.

1980. gadā noorganizēja no Madonas mūzikas skolas, Madonas vidusskolas un Ērgļu profesionāli tehniskās vidusskolas audzēkņiem pirmo skolēnu folkloras ansambli Vidzemē "Madonas skandinieki" (pēc 10 gadu darbības folkloras ansamblis "Madonas skandinieki" tika pārsaukts par "Vērtumniekiem").

Kumsārs aktīvi rakstīja par kultūras dzīvi presē.

1998. gadā viņš atkal uzsāka ko jaunu - noorganizēja Latviešu mūzikas svētkus.

Pateicoties Kumsāram, Madonas mūzikas skolā ir izveidota unikāla latviešu komponistu mūzikas krātuve.

Kumsārs vienmēr bijis sabiedriski aktīvs cilvēks.

Atmodas gados 1988. gadā kopā ar Jāni Simsonu nodibināja Madonā Tautas frontes nodaļu.

Sākoties Atmodai, Kumsārs iestājas Latvijas Neatkarības kustībā, kopā ar citiem Neatkarības kustības biedriem apvienojas ar partiju "Tēvzemei un brīvībai".

Iesaistījies arī citu politisko spēku veidošanā. No saraksta "Jaunais laiks" ievēlēts pirmajā jaunizveidotā Madonas novada deputātu sasaukumā.

2012.gadā savu dzīves un darba gājumu apkopojis "Stipruma grāmatā", kur 900 lappušu garumā atspoguļotas Arta Kumsāra vērtības, uzskati, ieguldījums Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā.

Grāmatas nobeigumā Kumsārs rakstīja: "Kad nevarēšu pats vairs šajā vākšanas un kārtošanas kustībā piedalīties, tad atstāšu it kā vēl šobrīd nenodrukātu teikumu – "Dariet nu jūs tālāk..."

 

Avots:

http://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/miris-izcilais-latviesu-kulturas-darbinieks-artis-kumsars.d?id=43817172#ixzz2kdr2FYnx

****************************************************

Artis Kumsārs dzimis 1942. gada 2. augustā Madonas rajona Praulienas pagasta "Skubos". Ģimenē bijis vienīgais bērns.

Tēvs inženieris, māte strādājusi kolhozā. 1957. gadā beidzis Praulienas septiņgadīgo skolu. Mācības turpinājis Cēsu un Jelgavas mūzikas vidusskolā. Pirmās darbavietas bija Cēsu Celtniecības pārvalde, kur strādājis par vokālā ansambļa vadītāju, Jelgavas bērnu mūzikas skola un 1963. gadā Smiltenes Bērnu mūzikas skolā sācis strādāt par klavierspēles skolotāju. 1964. gadā šajā skolā kļūst par direktoru un kormeistaru Smiltenes vīru korī "Dziedonis".

1966. - 1971. gadā mācās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Mūzikas pedagoģijas nodaļā, kā arī papildus mācījies arī kordiriģēšanu un simfoniskā orķestra diriģēšanu. Pēc iestāšanās konservatorijā paralēli mācībām turpina strādāt, vispirms Aizkraukles mūzikas skolā par klavierspēles skolotāju, pēc tam nodibina un vada Carnikavas vīru kori "Enkurs". No 1968. gada strādā par kormeistaru Rīgas Politehniskā institūta vīru korī "Gaudeamus" un par otro diriģentu Latvijas Valsts Filharmonijas dziesmu un deju ansamblī "Daile". 1970. gadā atgriežas Smiltenē kā vīru kora "Dziedonis" diriģents. 1971. - 1976.gadā pēc konservatorijas beigšanas strādā Smiltenes bērnu mūzikas skolā par direktoru.

1976.gada rudenī Kumsārs atgriežas savā dzimtajā pusē, jo tiek aicināts darbā par Madonas bērnu mūzikas skolas direktoru. Līdztekus uzsāk Madonā aktīvu koncertdzīves organizēšanu. No 1998. gada strādā arī kā docētājs Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskolas Madonas nodaļas vakara un neklātienes nodaļā.

Artis Kumsārs savā mūžā ir darbojies ļoti daudzos koros, daudzus arī pats nodibinājis 1968. gadā viņš nodibina un vada konservatorijas studentu kamerkori " Pelēki zirņi", kas ir pirmais kamerkoris Latvijā. Viņš ir cilvēks, kas atjaunojis un paplašinājis kokļu muzicēšanu Latvijā. Pēc Kumsāra ierosmes mūzikas skolu sistēmā sāk veidot mūzikas skolu audzēkņu korus. Ir bērnu mākslas skolu dibināšanas iniciators Latvijā. 1980. gadā noorganizē no Madonas mūzikas skolas, Madonas vidusskolas un Ērgļu profesionāli tehniskās vidusskolas audzēkņiem pirmo skolēnu folkloras ansambli Vidzemē "Madonas skandinieki" (pēc 10 gadu darbības folkloras ansamblis "Madonas skandinieki" tiek pārsaukts par "Vērtumniekiem").

Kumsārs aktīvi raksta par kultūras dzīvi presē. 1998. gada viņš atkal uzsāk ko jaunu - noorganizē Latviešu mūzikas svētkus. Pateicoties Kumsāram, Madonas mūzikas skolā ir izveidota unikāla latviešu komponistu mūzikas krātuve.

Viņš vienmēr bijis sabiedriski aktīvs cilvēks. Atmodas gados 1988. gadā kopā ar Jāni Simsonu nodibina Madonā Tautas frontes nodaļu. Sākoties Atmodai, Kumsārs iestājas Latvijas Neatkarības kustībā.1991.gada barikāžu dalībnieks. 2000.gadā, Kumsārs, atsaucoties Eduarda Berklava un Romāna Pusara aicinājumam, piedalās jauna nacionāla politiskā spēka- Latvijas Nākotnes partijas dibināšanā. Pēc Berklava nāves partija politiskās aktivitātēs tik pat kā neiesaistās, taču pēdējos gadus, līdz pat 2013.gada jūnījam, Kumsārs izpilda tās priekšsēdētāja pienākumus.Madonas novada domē Artis Kumsārs ticis ievēlēts no partijas "Vienotība" saraksta. Lai arī nebūdams šīs partijas biedrs, viņš Madonas pusē ļoti cienīts par milzu darbu, kas ieguldīts sekojot savam mūziķa aicinājumam, un izveidojot Madonas mūzikas skolu par vienu no labākajām valstī.

2012.gadā savu dzīves un darba gājumu apkopojis "Stipruma grāmatā", kur 900 lappušu garumā atspoguļotas Arta Kumsāra vērtības, uzskati, ieguldījums Latvijas kultūrvēsturiskajā mantojumā.

Grāmatas nobeigumā Kumsārs raksta: "Kad nevarēšu pats vairs šajā vākšanas un kārtošanas kustībā piedalīties, tad atstāšu it kā vēl šobrīd nenodrukātu teikumu – "Dariet nu jūs tālāk..."

Pēdējos dzīves gadus dzīvespriecīgais, vienmēr atsaucīgais un humora pilnais vīrs cīnījās ar smagām veselības problēmām, taču neļāvās izmisumam. Kumsārs vēl bija iecerējis paveikt nozīmīgu darbu latviešu muzikālajā vēsturē- digitalizēt Jurjānu Andreja komponētos darbus. Šis darbs būs jāturpina kādam citam.

   ****

Bija precējies ar Ilzi Kumsāri. Meita - vijolniece Rasa Kumsāre.

Dēls - Kārlis

Otrā laulība ar Rudīti Kumsāri.

Mazbērni - Roberta un Kristaps.