Eduards Zalpēteris

LKOK nr.3/655

Zalpēteris, Eduards

Leitnants Latgales artilērijas pulkā.

* 1891. g. 4. aprīlī Rīgā.

+ 1976. g. 20. septembri Thistede, Dānijā.

Apbalvots par darbību 1919. g. 21. novembrī cīņā pie Jelgavas.

Paaugstināts par virsleitnantu.

ZALPĒTERIS EDUARDS Pētera dēls

Latgales artilērijas pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1891. g. 4. apr. Rīgā. Beidzis pilsētas reālskolu. 1910. g. sācis studijas RPI komercnodaļā. 

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g. jūn., dienējis 43. artilērijas brigādē Daugavpilī. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā. Tā paša gada 16. nov. pie Kutnas kritis vācu gūstā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec. Atsevišķajā (Studentu) rotā. Piedalījies visās kaujās Kurzemē un Zemgalē. Par nopelniem šajās cīņās paaugstināts par leitnantu, skaitot no 1919. g. 22. maija. 16. jūl. pārcelts uz 1. Latvijas bateriju, vēlāk Latgales artilērijas pulku. Līdz 10. okt. cīnījies Latgales frontē, tad piedalījies kaujās pret bermontiešiem Pārdaugavā un pie Jelgavas. 1920. g. janv. atgriezies Latgales frontē. 

1919. g. 21. nov. kaujā par Jelgavu Zalpēteris, norīkots par sakaru uzturētāju starp kājniekiem un artilēriju, zem spēcīgas uguns koriģēja artilērijas darbību, palīdzēja apklusināt vairākus pretinieka ložmetējus, tā sagādājot smagus zaudējumus bermontiešu kājniekiem un sekmējot mūsējo virzīšanos uz priekšu. 

Armijā palicis arī pēc brīvības cīņām, Latgales artilērijas pulka diviziona saimniecības priekšnieks, baterijas komandieris. 

1924. g. okt. atvaļināts virsleitnanta pak. Strādājis par mājskolotāju, no 1929. g. Valsts Zemes bankas Jelgavas nodaļas darbinieks. Piešķirta jaunsaimniecība Dandāles muižā pie Jelgavas. 

2. pasaules kara beigās devies trimdā. Mūža nogali aizvadījis Dānijā, Tistēdas pilsētā, kur dzīvojis veco ļaužu mītnē. Miris 1976. g. 20. sept.