Emīlija Biezbārde
Emīlija Biezbārde
- Geburt:
- 09.06.1873
- Tot:
- 00.00.1941
- Patronym:
- Anša m.
- Mädchenname:
- Pāliņa
- Zusätzliche namen:
- Dārte
- Kategorien:
- Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Dzimšanas vieta: 1873.gada 9. jūnijā, Platones pagasta "Baušķenieki".
mirusi: 1941.g.
Krasnojarskas novads, Partizanskas rajons
informācijas avots:
Aizvestie
Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.
Otrais papildinātais izdevums.
Vīrs - Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagasta (Ūziņos) "Vidzemnieku" māju saimnieks Dāvis Biezbārdis.
Dēls Kristaps Biezbārdis.
***
Aresta adrese: Jelgavas apriņķis, Jēkabnieku pagasts, Vidzemnieki
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Ieslodzījuma vieta: Krasnojarskas novads, Partizanskas rajons
Miris izsūtījumā: 1941
Miršanas vieta: Krasnojarskas novads, Partizanskas rajons, Veršino-Ribnoje ciems
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Emma Emīlija Biezbārde varat meklēt vietnē news.lv.
Ursache: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Kristaps Biezbārdis | Sohn | |
| 2 |  | Dāvis Biezbārdis | Ehemann, Relative | |
| 3 | Jānis Biezbārdis | Schwiegervater | ||
| 4 |  | Anna Biezbārde | Schwiegertochter | |
| 5 | Jānis Biezbārdis | Schwager | ||
| 6 | Jānis Biezbārdis | Enkel | ||
| 7 |  | Elvīra Štrauhmane | Relative | |
| 8 |  | Jānis Ravovskis | Nachbar | |
| 9 |  | Eduards Svirlovskis | Nachbar |
10.12.1921 | Ūziņu biedrību nama atklāšana
1912. g. nodibinājusies Ūziņu piensaimnieku savienība un tūdaļ radusies doma par sava nama celšanu. Iegūts 2 pūrvietas liels zemes gabals. Lauksaimniecības centrālbiedrība devusi plānu bez maksas. Pamatakmens ēkai ieliets 14.07.1913.
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
