Mārtiņš Bergholcs
- Geburt:
- 10.01.1900
- Tot:
- 04.05.1943
- Zusätzliche namen:
- Jāņa dēls, Jāņa dēls
- Kategorien:
- , Figur des öffentlichen Lebens, Geschäftsmann, Nationalgarde, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Partei Schlachten der Unabhängigkeit, Soldat
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
BERGHOLCS Mārtiņš Jāņa d., sabiedrisks darbinieks.
* 1900. I 10. Liepājā + 1943. V 04. Vjatlagā, Krievijā
Beidzis Latvijas Universitāti,
1918. XI 07. Latvijas vienību karavīrs,
` 1919/1921. Liepājas kājnieku pulka karavīrs,
1929/1940. Aizsargu organizācijā,
1931. Liepājas pilsētas domnieks no Kristīgā apvienības un strādnieku saraksta,
1935. apbalvots: Aizsargu organizācijas Nopelnu Krustu,
1936. VI 22. Liepājas XV aizsargu pulka Štāba bataljona saimniecības priekšnieks,
1939. V 13. Apbalvots: Atzinības Krusta V šķiru #996,
1940. I 01. Liepājas XV aizsargu pulka saimniecības priekšnieka palīgs,
1940. apbalvots: Lietuvas Šauļu zvaigznes medaļu,
1940. Liepājas Sv. Trīsvienības draudzes pagaidu pārvaldes loceklis,
1941. VI 14. deportēts,
Liepājas pilsētas krājaizdevu kases direktors rīkotājs,
Vecpils pagasta Līņu māju īpašnieks.
Avots: LVVA 1640-1526-198.;
„Valdības Vēstnesis” #89/1931, #108/1939.;
„Kurzemes Vārds” #83/1940, #37/1941.;
„www.nekropole.lv.”
***
Aresta adrese: Liepājas apriņķis, Vecpils pagasts, Līņi
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 04/05/43
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 4. lēģera punkta lazaretē, apglabāts 4. lēģera punkta kapsētā, kapavieta Nr. I-4
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Mārtiņš Bergholcs varat meklēt vietnē news.lv.
***
Dzimšanas vieta: 1900.g. Vecpils;
miris: 08.05.1943.g.
Kirovas apgabals, Vjatlags
informācijas avots:
Aizvestie
Latvijas Valsts arhīvs 2007.gads.
Otrais papildinātais izdevums.
Ursache: news.lv, biographien.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Keine Orte
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.