Ernests Tīcis

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, E. Veidenbauma iela 45-21
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags
Miris ieslodzījumā: 16/04/42
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 2. lēģera punkta lazaretē, apglabāts 2. lēģera punkta kapsētā

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Ernests Tīcis varat meklēt vietnē news.lv.

******************************************************

Dzimis 1902. g. 14. okt. Vainižu pag. Vainižu muižā (atradās tag. Umurgas pag.) kalpa ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Marija. Latvietis, luterticīgs.
1904. g. ģimene pārcēlusies uz Roperbeķu muižu (atradās tag. Umurgas pag.), bet 1908. g. uz Limbažu pag. Pilsmuižu, kur tēvs strādājis par modernieku (muižas govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs).

No 1911. g. mācījies Limbažu pagastskolā, no 1915. g. Limbažu augstākās pirmmācības skolā.

1922. g. beidzis Limbažu valsts vidusskolu un uzsācis studijas LU Tiesību nodaļā (beidzis 1927. g.).

No 1924. g. bijis LU stipendiāts.

1926. g. 29. jūl. iecelts par jaunāko tiesamatu kandidātu Rīgas apgabaltiesā (1928. g. 7. jūn. par vecāko tiesamatu kandidātu); strādājis 1. civilnodaļā, 2. kriminālnodaļā, izmeklēšanas tiesneša iecirknī Rīgā. 1928. g. 23. jūn. pārcelts tādā pašā amatā uz Latgales apgabaltiesu, papildu miertiesneša v. i., no 1928. g. 28. okt. papildu miertiesnesis.

1929. g. 14. maijā iecelts par Daugavpils pilsētas 1. iecirkņa miertiesnesi.

No 1930. g. 24. jūl. Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūl. Daugavpils apgabaltiesa) loceklis; strādājis 3. civilnodaļā.

1939. g. 1. dec. iecelts arī par Daugavpils–Ilūkstes Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieku.

No 1932. g. darbojies Aizsargu organizācijā.

Darbojies arī Latvijas Tiesnešu biedrībā, no 1937. g. Daugavpils Latviešu biedrībā, Latvijas Sporta biedrībā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 30. dec. (no 1940. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 14. jūn. apcietināts, izvests uz Kirovas apg. Vjatlaga soda nometnēm. Miris: 1942. g. 16. apr. 2. lēģera punkta lazaretē, apbedīts 2. lēģera punkta kapos.

Precējies 1937. g. 30. janv. ar Mariannu Brakovsku (1910. g.–1989. g.), meita Ārija Beāte (dz. 1938. g. 16. jūl.).

Sieva kā sociāli bīstama persona apcietināta 1941. g. 14. jūn., meita atradusies ieslodzījumā kopā ar māti; 1946. g. febr. abas atgriezušās Latvijā.

A. LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 106. l.; 7427. f., 1. apr., 6274. l.; LNA LVA, 1987. f., 1. apr., 14374. l.; EVP; LUAJ.

No E. Tīča 1940. g. 21. novembrī rakstītās autobiogrāfijas: “1930. gada rudenī saslimu ar vēdera tīfu, no šīs slimības cieta sirds, jo jau bērnībā reizi ar tīfu biju slimojis [..] Mani vecāki un vēl 3 brāļi un māsa visi bija bezzemnieki, kādēļ, taupīgi dzīvojot, iekrāju drusku naudu un 1933. g. iepirku vecāku un brāļu vajadzībām lauku saimniecību Rīgas apr. Suntažu pagastā 65 ha platībā. Tagad vecāku un brāļa un māsas lietošanā palika 30 ha. No saimniecības ienākumus neesmu guvis un mans nolūks, pērkot saimniecību, bija palīdzēt vecākiem un brāļiem un māsai. Visu laiku esmu saimniecību atbalstījis ar naudas līdzekļiem no savas algas.” (LNA LVVA, 1612. f., 12. apr., 106. l., 30. lp.)