Miķelis Bružis
- Geburt:
- 20.04.1868
- Tot:
- 05.11.1941
- Mädchenname:
- Bružs
- Zusätzliche namen:
- Jāņa dēls
- Kategorien:
- Chemiker, Ingenieur, Mitglied der studentischen Körperschaft, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Parlamentsabgeordnete
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Selonijas filistrs Miķelis Bružs, inženieris — ķīmiķis, bija Tautas padomes un Satversmes sapulces loceklis.
Dēls - Boriss Bružs beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju un 1918. g. Maskavas Archeoloģijas institūtu.
Dzimis 1868. gada 20. aprilī, latvietis, augstskolas izglītība, inženiers. Tautas Padomes loceklis. Iegūst mandātu 1920.
***
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Kirova iela 21a-1 (Elizabetes iela)
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 05/11/41
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlaga Surmogas nometnē
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Miķelis Bružis varat meklēt vietnē news.lv.
Ursache: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Keine Orte
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Boriss Bruža-Bružs | Sohn |
17.11.1918 | Latvijas Tautas padomes izveidošana
Tiek izveidota arī Pagaidu valdība, kuru vienbalsīgi uzdod vadīt Kārlim Ulmanim
18.11.1918 | Latvijas Republikas dibināšana
Latvijas Republikas dibināšana un neatkarības proklamēšana un tiek apstiprināta Kārļa Ulmaņa Pagaidu valdība
17.04.1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas
01.05.1920 | Satversmes sapulces 1. sēde - Latvijas Parlamenta "dzimšanas diena"
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
