Kārlis Krievs
Kārlis Krievs
- Geburt:
- 10.12.1886
- Tot:
- 25.01.1942
- Zusätzliche namen:
- Jēkaba dēls
- Kategorien:
- , Chemiker, Figur des öffentlichen Lebens, Ingenieur, Minister, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes
- Nationalitäten:
- lette
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Kārlis Krievs bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks. Bijis Ventspils domes priekšsēdētājs, satiksmes ministrs, kā arī 2. Saeimas deputāts.
Kārlis Krievs piedzima 1886. gada 10. decembris Braslavas pagasta"Jaunskultēs".
1912. gadā beidzis Pēterpils Universitāti inženiera-ķīmiķa specialitātē.
1923. gadā iecelts par Ventspils domes priekšsēdētāju, amatā bijis līdz 1925. gadam, kad kļuva par 2. Saeimas deputātu (ievēlēts no "Demokrātiskā Centra" saraksta).
Pusotru mēnesi pēc ievēlēšanas Saeimā kopā ar Kārli Dišleru un Aleksandru Evanu izveidojis bezpartijisko sabiedrisko darbinieku frakciju.
1926. gada decembrī kļuvis par satiksmes ministru Marģera Skujenieka vadītajā valdībā. Amatā bijis līdz valdības krišanai 1928. gada janvārī.
Tajā pašā gadā kandidējis 3. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Darba savienības un Tautas apvienības saraksta, nav ievēlēts.
1941. gada 14. jūnijā ticis apcietināts un deportēts uz Iekškrieviju.
***
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Līdaku iela 9-4
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 25/01/42
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlagā līdz ASM izpildei
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Kārlis Krievs varat meklēt vietnē news.lv.
Ursache: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
Keine Orte
25.11.1925 | Latvijas Republikas 2. Saeimas vēlēšanas
19.12.1926 | Latvijas 10. Ministru kabinets. M. Skujenieka 1. valdība
Marģera Skujenieka vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1926. gada 19. decembra līdz 1928. gada 23. janvārim. To galvenokārt veidoja sociāldemokrātu partijas. Tā kā valdības veidošanā un atbalsta sarunāšanā aktīvi piedalījās Mordehajs Nuroks, to mēdz saukt arī par Nuroka valdību.
25.11.1928 | Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.
