Alfrēds Birznieks
- Geburt:
- 13.02.1889
- Tot:
- 28.04.1942
- Zusätzliche namen:
- Jāņa dēls
- Kategorien:
- , Anwalt, Figur des öffentlichen Lebens, Juristen, Opfer der Repression (Völkermord) des sowjetischen Regimes, Politiker
- Friedhof:
- Geben Sie den Friedhof
Alfrēds Birznieks piedzima 1889. gada 13. februārī Bērzmuižas pagastā.
1912. gadā absolvējis Maskavas universitāti kā jurists. Turpmākos trīs gadus Birznieks Jelgavā strādāja Stērstu Andreja advokāta praksē.
Pirmā pasaules kara laikā Birznieks strādāja Astrahaņas zemstē. Pēc tam ieradies Rīgā, kur darbojās Baltijas bēgļu apgādāšanas komitejā.
Kad Rīgā ienāca vācu karaspēks, Birznieks pārcēlās uz Tartu, kur kļuva par Vidzemes cietumu inspektoru.
Jaunizveidotajā Latvijas Republikas Pagaidu valdībā Birznieks kļuva par iekšlietu ministra biedru.
1919. gadā pēc Miķeļa Valtera demisijas no septembra līdz decembrim bija ministra amatā. Pēc Arveda Berga apstiprināšanas Birznieks atkal kļuva par ministra biedru.
1922. gadā piedalījies 1. Saeimas vēlēšanās no "Demokrātiskā Centra" saraksta. Sākotnēji nav ievēlēts, taču par deputātu kļuva 1924. gada novembrī, pēc tam, kad mandātu nolika Gustavs Zemgals.
1923. gada jūnija kļuvis par iekšlietu ministru Zigfrīda Annas Meierovica vadītajā valdībā.
Amatu saglabājis arī Voldemāra Zāmuēla valdībā, taču 1924. gada maijā demisionējis.
1941. gadā izsūtīts uz Iekškrieviju no sava dzīvokļa Rīgā, Strēlnieku ielā 5-3.
Miris 1942. gada 28. aprīlī Usoļlagā, PSRS
***
Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Strēlnieku iela 5-1
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 28/04/42
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlagā
Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Alfrēds Birznieks varat meklēt vietnē news.lv.
Ursache: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis
| Titel | Von | Zu | Bilder | Sprachen | |
|---|---|---|---|---|---|
 | Universitas Tartuensis, Tartu Universitāte | 00.00.1632 | lv |
| Name | Beziehung | Beschreibung | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rasma Lukševica | Tochter | ||
| 2 |  | Zelma Pilke | Schwiegermutter | |
| 3 |  | Arnolds Lukševics | Schwiegersohn | |
| 4 | Andrejs Lukševics | Enkel |
14.07.1919 | Latvijas Pagaidu valdība. K. Ulmaņa 2. Pagaidu Ministru kabinets
Pēc A. Niedras vadīto krievu- vācu spēku sakāves pie Cēsīm 27. jūnijā varu atkal pārņēma K.Ulmaņa vadītais Ministru kabinets, kurš šo laiku bija pavadījis Lielbritānijas un Francijas kara eskadras apsargāts uz tvaikoņa "Saratov" Liepājas reidā. K. Ulmanis ar kuģi ierodas Rīgā un tiek apstiprināts Pagaidu valdības jaunais sastāvs, kurš pastāv 14.07.1919. — 08.12.1919.
28.06.1923 | Latvijas 5. Ministru kabinets. Z.A. Meierovica 3. valdība
Zigfrīda Annas Meierovica vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1923. gada 28. jūnija līdz 1924. gada 26. janvārim.
25.01.1924 | Latvijas 6. Ministru kabinets. V. Zāmuēla valdība
Voldemāra Zāmuēla vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1924. gada 25. janvāra līdz 17. decembrim
