Jānis Legzdiņš

Aresta adrese: Rīgas apriņķis, Rīga, Vīlandes iela 11-17
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags
Miris ieslodzījumā: 03/02/42
Ieslodzījuma vieta: Molotovas apgabals, Usoļlags, miris Usoļlagā

************************************************

Dzimis 1890. g. 21. okt. Skultes pag. Dūčos tālbraucēja kapteiņa ģimenē.

Tēvs Jānis, māte Anna, dz. Bite. Brālis Mārtiņš Legzdiņš (sk.). Latvietis, luterticīgs.

1910. g. beidzis Aleksandra ģimnāziju Rīgā ar zelta medaļu, 1914. g. MU Fizikas un Matemātikas fakultātes dabaszinātņu nodaļu ar I šķ. diplomu.

1914. g. jūn. brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, 26. artilērijas brigādē.

1. pasaules kara laikā no 1914. g. dec. mācījies Mihaila artilērijas karaskolā Petrogradā (beidzis 1915. g. jūl.; praporščiks); dienējis rezerves mortīru divizionā, no 1916. g. 1. rezerves artilērijas brigādē, vēlāk 43. mortīru divizionā.

Podporučiks (1916. g. martā), poručiks (1917. g. nov.).

No 1916. g. sept. piedalījies kaujās Ziemeļu (Rīgas) frontē, saindēts ar kaujas gāzēm. No 1917. g. okt. baterijas komandieris.

1918. g. apr. atvaļināts no Krievijas armijas. Dzīvojis Maskavā, no augusta Dienvidkrievijā.

1918. g. aug. mobilizēts pretlielinieciskajā Dienvidkrievijas Brīvprātīgo (ģenerāļa A. Deņikina) armijā, dienējis 2. vieglajā artilērijas divizionā, bruņuvilciena “General Korņilov” sastāvā, 2. vieglajā haubiču baterijā, 2. artilērijas brigādē, 1. smagās artilērijas divizionā, 6. artilērijas brigādē, 1920. g. 1. nov. evakuējies no Krimas uz Turciju.

1921. g. jūl. caur Grieķiju atgriezies Latvijā.

1921. g. 25. aug. iesaukts Latvijas armijā (virsleitnants); dienējis Vidzemes artilērijas pulkā.

No 1921. g. okt. virsnieks Kara tiesu pārvaldē, kara tiesamatu kandidāts.

1922. g. iecelts par kara izmeklēšanas tiesnesi Liepājā (no 1924. g. Rīgā).

Kapteinis (1924. g.), pulkvedis leitnants (1927. g.).

No 1926. g. kara prokurora palīgs (1928. g. maijā atvaļināts pēc paša lūguma).

1928. g. maijā beidzis tieslietu studijas LU.

No 1928. g. 19. apr. Jelgavas apgabaltiesas prokurora biedrs.

No 1929. g. 18. jūlija Latgales apgabaltiesas (no 1934. g. 20. jūlija Daugavpils apgabaltiesa) loceklis; strādājis 1. kriminālnodaļā, vēlāk 2. civilnodaļā.

1935. g. 2. maijā–1937. g. 1. sept. Rīgas apgabaltiesas loceklis; strādājis 3. kriminālnodaļā.

No 1937. g. 26. aug. Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētājs. 1939. g. 1. sept. atbrīvots no amata pēc paša lūguma. No 1939. g. septembra iekšlietu ministra biedrs.

Dzīvojis Daugavpilī, vēlāk Rīgā.

Padomju okupācijas laikā 1940. g. 27. dec. (no 1941. g. 1. janv.) ar Latvijas PSR tieslietu tautas komisāra A. Jablonska pavēli atbrīvots no amata sakarā ar Latvijas PSR tiesu sistēmas reorganizāciju.

1941. g. 14. jūn. apcietināts un izvests uz Soļikamskas soda nometnēm.

Miris 1942. g. 3. februārī.

Apbalvojumi: Latvijas Ak III šķ.; Krievijas Sv. So III šķ. ar šķēpiem, Sv. Ao III šķ. ar šķēpiem, Sv. Jk III un IV šķ.

Precējies 1928. g. 21. jūn. ar Hildegardi Johannu Henrieti Mitenbergu (dz. 1905. g. 14. jūl.; no 1941. g. izsūtījumā Tomskas apg. Parabeļas ciemā, 1945. g. notiesāta uz desmit gadiem ieslodzījuma, sodu izcietusi Novosibirskas apg. Asinā (tag. atrodas Tomskas apg.), 1954.–62. g. dzīvojusi nometinājumā Magadanas apg., 1962. g. atgriezusies Rīgā), meitas Ilga (dz. 1930. g. 28. nov.), Anna (1940. g. 25. febr.–1941. g.; mirusi izsūtījumā Tomskas apg. Parabeļas ciemā).

Akadēmiskās vienības “Austrums” vecbiedrs.

No J. Legzdiņa 1937. g. 28. aug. raksta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājam A. Kociņam: “Saskaņā ar Tieslietu ministra kunga [H. Apsīša] mutisku rīkojumu man ir jāstājas pie Liepājas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildīšanas jau š. g. 1. septembrī, kādēļ lūdzu Jūsu gādību, lai es tiktu atbrīvots no dienesta darbības izpildīšanas Rīgas apgabaltiesā ar š. g. 31. augustu.” (LNA LVVA, 1536. f., 2. apr., 633. l., 14. lp.)

No J. Legzdiņa 1939. g. 11. aug. raksta tieslietu ministram H. Apsītim: “Sakarā ar Iekšlietu Ministra kunga [K. Veidnieka] uzaicinājumu pāriet Iekšlietu ministrijas dienestā, pagodinos lūgt Jūsu, Ministra kungs, gādību atsvabināt mani no ieņemamā amata š. g. 1. septembrī.” (LNA LVVA, 1595. f., 10. apr., 211. l., 32. lp.)