de

Adolfs Ansis Ķenga

Persan haben keine Bilder. Fügen Sie neue Bilder.

Adolfs Ansis Ķenga dzimis Struteles pagasta ''Balbāržu'' māju sm-ka Jaņa Jāņa d. Ķengas un Annas (Akmens) turīgā ģimenē. Pēc skolas Adolfs pabeidza  Jaunpils lauksaimniecības skolu. 1919. gada pavasarī pagasta ļaudis kopsapulcē ievēlēja viņa tēvu Jani Ķengu par pirmo Struteles aizsargu nodaļas pr-ku. Adolfs pēc mobilizācijas 1920. gadā un pēc atgriešanās no bēgļu gaitām Jekaterinoslavā 1921. gada aprīlī, nomainīja amatā savu tēvu. 1922. gada 15. maijā Adolfs Ansis Ķenga tika nozīmēts par 11. Tukuma aizsargu pulka Struteles nodaļas priekšnieku, pildot šo amatu līdz pat arestam 1941. gadā. Viņa karjera virzījās uz priekšu strauji. 1924. gada vēlēšanās strutelnieki  A. Ķengu ievēlēja par pagasta padomes locekli, tad 1928.- 1931. gg. un  no 1931. gada atkārtoti Adolfs pildīja Struteles pagasta padomes pr-ja pienākumus.

1928. gada rudenī Adolfs Ķenga tika apbalvots ar medaļu: Par uzcītību. 1930. gada pavasarī Adolfs apprecējās ar kaimiņu ''Limbuļu'' sm-ka Daniela Tupes meitu Loniju. Drīz viņiem ieradās 2 dēli - Ilgvars un Mārtiņš. Saimniecību palīdzēja vadīt Adolfa māte atraitne Anna Ķenga.

1935. gada 5. jūlijā Adolfs Ansis Ķenga tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi 1. pakāpi (zelta). 1938. gada martā viņu ievēlēja par Lauksaimniecības kameras locekļa kandidātu Jelgavas agronomiskaja rajonā. 1938. gada aprīlī ar zemkopības ministra J. Birznieka rīkojumu Adolfu iecēla par A/S Bekona eksports pilnvarnieku - lauksaimniecības biedrību pārstāvi. 1938. gada 13. maijā ''Jaunakās ziņas'' publicēja Tautas vienības svētkos K. Ulmaņa apbalvoto aizsargu sarakstus: [..] Struteles nodaļas pr-ks A. Ķenga apbalvots ar Nopelnu krustu [..]

''Balbārži'' bija izveidoti par paraugsaimniecību - mājā bija 7 dzīvojamās istabas, elektrība, radio, telefons. Ūdeni mājai un mājlopiem silēs piegādāja elektriskais sūknis, kuru darbināja vēja rotors. Bija govju slaucamā iekārta.

Adolfu Ķengu apcietināja 1941. gadā, sievu Loniju Ķengu ar dēliem 14. jūnijā izvedēji atrada Adolfa māsas Austras Niķes mājās ''Dzintari''. Viņus izsūtīja uz Krasnojarskas apg. Kazačinskas rajonu.

 

Aresta adrese: Tukuma apriņķis, Struteles pagasts, Balbārži
Izsūtīšanas datums: 14/06/41
Vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, ieradās 1941. gada 9. jūlijā no PSRS IeTK Juhnovas LDN
Miris ieslodzījumā: 11/01/42 (pirms sprieduma pasludināšanas)
Ieslodzījuma vieta: Kirovas apgabals, Vjatlags, miris 7. lēģera punkta Jagodnija ciemats lazaretē, apglabāts 7. lēģera punkta kapsētā (apzināt kapavietu pašlaik diez vai ir iespējams, jo viss aizaudzis)

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Ādolfs Ansis Ķenga varat meklēt vietnē news.lv. Vjatlagā mirušo izsūtīto martiroloģijs Nr. 1039. www.lv-arhivs.gov.lv, glabātava Nr. 13, lieta 15678.

Ursache: news.lv, atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis

Keine Orte

    loading...

        14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija

        Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.

        Hinzufügen Speicher

        Schlagwörter