Oļģerts Dombrovskis

Oļģerts Dombrovskis dzimis armijas virsnieka Jēkaba Osvalda Dombrovska un viņa sievas Lizetes Annas Marijas (dzim. Šudele) ģimenē kā jaunākais no diviem bērniem. Dzimšanas vieta – Jelgava [2, 9].

Pavalstniecība – Latvijas.

1939.g. uzsācis mācības Jāņa Bisenieka Lauksaimniecības vidusskolā Mežotnē. Dzīvojis skolas internātā. Istabas biedri – Jānis Brumelis, Kārlis Buķis un Auseklis Helvigs [3].

10.02.1941, mācoties vidusskolas 2.klasē, apcietināts. Tiesāts par pretpadomju skrejlapu izgatavošanu [9], izsūtīts [4, 7]. Par tālāko likteni precīzu ziņu trūkst. Pēc nepārbaudītas informācijas: redzēts Latvijā, taču ar piederīgajiem nav sazinājies.

No klasesbiedru atmiņām par notikumiem skolā 1940./1941.g.:

Smagu triecienu saņēmām, kad oktobrī skolā stundu laikā čekas vīri apcietināja un aizveda uz Bausku 12 trešās un ceturtās klases audzēkņus .. No mūsu klases pazuda Oļģerts Dombrovskis, vēlāk uzzinājām, ka arī viņu čeka ir pievākusi. Par oficiālo iemeslu apcietināšanai norādīja faktu, ka kādā naktī no skolas zāles bija aiznesta un Lielupē iesviesta .. Staļina bilde.

Skolnieki ar neuzticību un naidu vēroja komsorgu un dažus vienīgos skolas komjauniešus, jo bija aizdomas, ka tieši viņi bija norādījuši, kurus apcietināt. (Pēc daudziem gadiem noskaidrojās, ka ģīmetni bija aiznesis uz upi cits skolnieks, bet apcietinātie šajā ziņā bija pilnīgi nevainīgi).

Mūsu klase bija pēdējā, kas Mežotnē sāka skolas gaitas brīvajā Latvijā miera apstākļos. 1939.gada septembrī skolā iestājāmies vairāk nekā 40, bet beigšanas apliecības saņēmām tikai 14. No 1940.gada oktobrī apcietinātajiem nav atgriezies Oļģerts Dombrovskis. [3]

Neatceros, kurš bija tas gudrinieks, kas ieteica „sildīt” apakštasīti. Visā nopietnībā gatavojāmies šiem spiritisma seansiem. Tajā laikā guļamistabā dzīvojām četri: K.Buķis, J.Brūmelis, O.Dombrovskis un es. Vakaros, kad visās istabās iestājās naktsmiers, iekārtojāmies drēbju skapī. Tasīte tā arī nepateica, kad atgriezīsies vecā kārtība, bet „ziņoja”, ka pilskalnā esot apslēpta manta. To meklēt gan neuzdrošinājāmies.

1940.gada rudenī kādā vakarā guļamistabā nesagaidījām pulkveža Dombrovska dēlu Oļģertu. Viņš ieradās jau krietni pāri pusnaktij. No Bauskas atbraukušie darbinieki esot pratinājuši par sienas avīzi un Staļina bildi. Kā Oļģerts to varēja zināt? Katru diennakti bijām kopā: klasē, ēdamistabā, pastaigā un guļamistabā.

Tā paša gada novembra naktī atkal no sarkanā stūrīša galda pazuda republiku karodziņi. Atkal bija klāt „melnā Berta” ar apkalpi. Šie ļaudis aizveda bijušā direktora dēlu Vilni Ziemeli. Nu sākās nakts dežūras sarkanā stūrīša apsargāšanai. Tad aizveda vēl dažus. Starp tiem arī Oļģertu Dombrovski. [6]

Sekojošās nedēļas trešdienā, pēdējā  stundā pirms pusdienām, mums bija algebra. Tūlīt pēc zvana manāmi satraukta iesteidzās matemātikas skolotāja Zelma Dadze: „Mēs tagad vēl nenoturēsim mācības – drīz būs kontrole.” Tika jautāts, kas par kontroli? „Jūs taču zināt, ka pazudis sarkanais karodziņš.”

Sapratām. Vidus daļas pirmajā solā sēdēja Dombrovskis, Oļģerts. Viņš pačamdījās pa kabatām un izvilka aizsāktu papirosu kārbiņu. Neziņā, jautājoši pieceldamies, turēja smēķus izstieptā rokā uz krāsns pusi. Skolotāja piekritīgi novicināja tikai ar roku un Dombrovskis jau raiti atvēra podiņu krāsns čuguna durtiņas un ielidināja papirosus ugunī. Tieši tanī brīdī atvērās klases durvis un ienāca direktors, politiskais audzinātājs Šīferis, mūsu klases audzinātājs Teodors Levis un mūzikas un militārās māc. skolotājs Pēteris  Vidulejs. Skolas politiskais audzinātājs ienākot bija pamanījis Dombrovski pie krāsns. Viņš to pavēra vaļā un rūpīgi ieskatījās liesmās -; noteica tikai: „Tā, tā!” Nekavējoties direktors Rundāns deva norādījumus: visu solu iekšas saturu  – grāmatas, burtnīcas un visu līdz pašam pēdējam sīkumam uzlikt uz sola virsmas.

Tāpat visu kabatu saturu izlikt uz sola, oderes izvilkt uz āru. Sākās kontrole un tā ieilga visu stundu. Visi četri ienākušie skolotāji lēnām un rūpīgi izšķirstīja grāmatu pēc grāmatas, burtnīcu pēc burtnīcas, aplūkoja solu iekšdaļu, vai nav solā kas vēl palicis; lika novilkt skolas formas žaketes un lūkojās, vai iekšpusē kabatās vai roku daļās arī nav kas noslēpts. Apčamdīja bikses no augšas līdz apakšai. Pie mūsu toreizējās II kl. 34 audzēkņiem neko aizdomīgu neatrada. Divi dienas pēc šī mums nepatīkamā atgadījuma otrās stundas laikā tika izsaukts mūsu klases biedrs Oļģerts Dombrovskis. Viņš vairs klasē neienāca, arī mēs viņu vairs nesatikām. Kāds no citas klases komjauniešiem mums pateica, ka Oļģerts aizvests uz Bausku, lai noskaidrotu bijušo nedēļu noziegumus. Ja bija vainīgs, būšot slikti; ja nē, būšot drīz atpakaļ. Mūsu aizvestais draugs O.Dombrovskis bija no Jelgavas, un viņa tēvs bija bijis Latvijas armijas virsnieks pulkveža pakāpē .. Uzzinājām, ka līdz ar mūsu aizvesto klases biedru vēl reizē aizvesti 2 citu klašu skolēni. Iemeslu nezināja ne klases biedri, ne klases audzinātāji. Kādā amatniecības stundā, strādājot koka darbus pie ēvelsola, apjautājāmies mūsu skolotājam un klases audzinātājam Teodoram Levim, kas ir ar Dombrovski, vai viņš drīz būs atpakaļ. „Nezinu, to es jums nevaru pateikt ..”

Sevišķi lielu nepatiku skolas audzēkņos izraisīja biežie „melnās Bertas” apciemojumi. Pēc mūsu klases biedra aizvešanas divi Bauskas čekisti parādījās pat 2 līdz 3 reizes nedēļā. Tos skolniekus, kurus viņi izsauca uz nopratināšanu, neviena klase vairs atpakaļ nesagaidīja ..

Skolā bija palaistas tādas baumas, ka mūsu aizvestie zēni esot ievietoti Bauskas luterāņu baznīcā un viens krievelis viņus apsargājot. Kādu sestdienu aizbraucām vairāki puikas uz Bausku. Atradām baznīcu, bet tā bija slēgta. No ārpuses izsaucāmies pēc mūsu Oļģerta un citiem. Atbildes nesagaidījuši, arī ne viena krieva, nedz pašu miliču netraucēti konstatējām, ka baznīca ir tukša. Dažās nedēļās no mūsu vidus tika izrauti 12 skolnieki. Apcietināšanas motīvus neuzzinājām, paši spriedelējām visvisādi.” [10]

Savās atmiņās klasesbiedrs Auseklis Elksnis secinājis, ka: „.. īsā laikā apcietināja un aizveda 12 puišus, g.k. tos, kuru vecāki bija pazīstami Latvijas laika darbinieki un kuru nacionālā stāja bija zināma. [5]

1943.g. skolas audzēkņi katra apcietinātā zēna piemiņai Lielupes krastā iestādīja pa kociņam. Liktenīga sakritība – tikai trīs no tiem slejas debesīs. Tikai trīs sirmi vīri no verdzības pārnākuši… (J.Frišvalds) [11].

17.11.1990 Mežotnes parkā atklāts piemiņas akmens ar uzrakstu “Viņu arkliem nolauza lemešus”. To par mūžīgu piemiņu Baigajā gadā apcietinātajiem skolas audzēkņiem uzstādījuši Jelgavas-Mežotnes-Saulaines vidusskolas absolventi. Starp granīta akmenī iekaltajiem 12 puišu vārdiem ir arī Oļģerta Dombrovska vārds… [8]

Dzīvojis Ozolnieku pagasta “Ilgās” [1].

Avoti:

1. LVVA, 2218.fonds, 2.apraksts, 23.lieta, 130.lp.
2. LVVA, 5601.fonds, 1.apraksts, 1385.lieta, 69. 70.lp.
3. Buķis, Kārlis. Mani skolas gadi Mežotnē. No: Tēvzemes arāju cilts : atmiņas par Jelgavas-Mežotnes-Saulaines lauksaimniecības vidusskolu / Latvijas Agronomu biedrība. Rīga : [b.i.], 1993. 77.-89.lpp.
4. Dombrovskis Jēkabs Osvalds. No: Latvijas armijas augstākie virsnieki, 1918-1940 : biogrāfiska vārdnīca. Rīga : Nordik, 1998. 147.-148.lpp. : ģīm. ISBN 9984-510-17-4.
5. Elksnis, Auseklis. Mani vidusskolas gadi. No: Tēvzemes arāju cilts : Jelgavas Zemkopības skolas likteņgaitas, 1908.-1983. : vēsturisks apcerējums. [Atkārtots izd.]. Rīga : [b.i.], 2003. 373.-[384.]lpp. : fotogr.
6. Helvigs, Auseklis. Skolas gaitas un dzīves sākums. No: Tēvzemes arāju cilts : atmiņas par Jelgavas-Mežotnes-Saulaines lauksaimniecības vidusskolu / Latvijas Agronomu biedrība. Rīga : [b.i.], 1993. 70.-74.lpp. : fotogr.
7. Kronlins, Jānis. 379 Baigā gada dienas :  latviešu jaunatnes un tās audzinātāju liktenis Baigajā 1940. un 41.gadā / Jānis Kronlins. Jauns, pārlab. un papild. izd. [Veiverlija] : Latvju grāmata, 1967. 267.lpp.
8. Mūsu saieti Latvijā. No: Tēvzemes arāju cilts : atmiņas par Jelgavas-Mežotnes-Saulaines lauksaimniecības vidusskolu / Latvijas Agronomu biedrībap. Rīga : [b.i.], 1993. 14.-21.lpp. : fotogr.
9. No NKVD līdz KGB : politiskās prāvas Latvijā, 1940-1986 : noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Rīga : Latvijas Vēstures institūta apgāds,  1999. 173.lpp. ISBN 9984-601-73-0.
10. Retigs, Edgars. Manas atmiņas par Baigo gadu skolā. No: Tēvzemes arāju cilts : Jelgavas Zemkopības skolas likteņgaitas, 1908.-1983. : vēsturisks apcerējums. [Atkārtots izd.]. Rīga : [b.i.], 2003. 363.-373.lpp. : fotogr.
11. Frišvalds, J. Mēs brauksim atpakaļ… IV : DV priekšnieks J.Frišvalds Latvijā. Brīvā Latvija: Apvienotā „Londonas Avīze” un „Latvija”, Nr.2 (1992, 13.janv.), 4.,5.lpp.