Fricis Ronis

Ventspils apriņķis, Ventspils, 1. maija iela 7.
Ieslodzījumā 24.06.46–25.06.55
Gorlags.
Ozerlags, Pēc tam specnometin. Omskas apgabals Marjanovkas rajons, Atbrīvots 16.02.56.
Lieta Nr. 235, 1280*, K.

***

Aģents "Pēteris" jeb Fricis Ronis baudīja īpašu komitejas uzticību. Cilvēks pieredzējis. Par "dzimtenes nodevību" četrdesmit sestajā notiesāts uz desmit gadiem. Sākotnēji sēdējis Rīgas lēģerī. Cietumā iepazinies ar Jāni Zemīti. Arī viņš ieslodzītais. Vēlāk kopā rakuši Noriļskā ogles. Arī mājās atgriezušies vienlaikus. Tā aizsākusies viņu draudzība... Ja Zemītim tā nāca no sirds, tad Ronis pildīja pienākumu.

"Septiņdesmitajā gadā es apciemoju Zemīti. Biju pie viņa Koknesē. Sēdējām un dzērām tēju. Zemītis man stāstīja, ka uzrakstījis atmiņas. Kādas piecdesmit burtnīcas. Rakstījis aiz gara laika. Aprakstījis visu savu dzīvi. Gan par Ulmani, gan Staļinu un ieslodzījuma laiku. Darījis to pēc kāda cilvēka pasūtījuma. Tā, lai paliktu kaut kas pēc nāves.

Pasūtītājs bijis Jurģis Skulme. Kopā šņabi dzēruši un izdomājuši. Vēlāk Jurģis piedāvāja memuārus nosūtīt uz Zviedriju. Minēja arī Izu Genmarkeri. Meitas vārdā Cielēnu. Ar viņas palīdzību tās burtnīcas aizgādātu. Taču Zemītis atteicās. Te liels nopelns viņa meitai, kura dzīvo Amerikā. Viņa tēvu atrunāja: sanākšot vien nepatikšanas un kreņķi. Arī es teicu, lai nedara muļķības. Zemītis paklausīja un burtnī­cas sadedzināja. Turpat Pērses upes krastā iekūrām ugunskuru un sa­dedzinājām."

Drošībnieku uzdevumā ziņoja par savu kādreizējo biedru un draugu.

Uz prokuratūru Ronis atnāca pūzdams un elsdams. Cilvēkam tuvu pie astoņdesmit. Spēki jau galā, taču prāts skaidrs. Arī doma secīga. Pāris uzvedinošu jautājumu, un liecinieks sāka stāstīt:

A. Grūtups, Observators